Pirmām kārtām - tevi visu laiku čakarē! Grāveru ģimenes piedzīvojumi Marokā
Mūziķis Aigars Grāvers (56) pirmo reizi devies eksotiskā ceļojumā kopā ar sievu un dēliem – skolēnu brīvlaiku ģimene pavadīja Marokā.
Par ceļojumu ar ģimeni uz Maroku Grāvers uzzināja, saiņodams vaļā sievas Aijas Strazdiņas (39) Jaungada dāvanu. „Vairs nekādu smaržu vai citu lietu! Svarīgi ir, ja cits citam varam dāvināt izjūtas, laiku un kopābūšanu,” savu pārliecību, pie kuras nonākusi pēdējā laikā, atklāj Aija. Piedzīvojuma garšu Grāveru ģimene Marokā izbaudīja pārpārēm. Sievas dāvana mūziķim, kas radis atpūsties ar komfortu, nozīmēja sēšanos bagijā bez bremzēm, jāšanu kamieļa mugurā, visa ēšanu ar neciešamo kanēli un nonākšanu vietā, kur baložu mēslos tiek pūdētas kustoņu ādas.
Daudziem ir pārsteigums, uzzinot, ka Aija un Aigars ir pāris, kas lielākoties mēdz ceļot atsevišķi, katrs izvēloties savu maršrutu. Aija par to saka: „Mums ir daudz kā kopīga, bet atšķirīgais ir tas, ka katrs ceļojumus izbaudām citādi. Un, ja tā, tad kāpēc to nedarīt atsevišķi? Man vairāk patīk riska faktors, blandīšanās pa ielām, zināms diskomforts, garas pastaigas, ilga pļāpāšana ar vietējiem cilvēkiem – tā hipsterīgāk. Savukārt Aigaram patīk mierīga un relaksējoša atpūta – labas viesnīcas, labi paēst, forši izgulēties. Viņš uzskata, ka brauciens ir atpūta, un es viņam piekrītu. Tāpēc atpūšamies katrs tā, kā labāk patīk,” atklāj Aija, kas pērn ar draugiem apceļoja Kubu, bet šā gada sākumā – Indiju. Tuvākos un tālākos ceļojumos viens dodas arī Aigars. Piemēram, pērn viņš pabijis Tibetā.
Aija arī saprot, kāpēc vīram vairāk patīk mierpilna atpūta, jo ikdienā uz viņa pleciem ir rūpes par dēliem Albertu (10) un Adrianu (11) – izvadāšana uz skolu, pulciņiem, izmācīšanās. Tā kā Aija ir TV raidījumu producente un režisore, viņas darba laiks bieži nav pakārtojams bērnu vajadzībām. Abi vecāki arī nav slēpuši, ka puikas ir lieli delveri un vajadzīga pamatīga enerģija, lai viņiem tiktu līdzi. Tas arī esot viens no iemesliem, kāpēc tik ilgi atlikts kopīgs ceļojums uz tālākām ārzemēm. „Jā, pagājušajā gadā es ar puikām biju Londonā, kopā esam braukuši ar kuģi uz Stokholmu, bijuši Baltkrievijā, Dānijā un pat uz Vāciju devušies pēc suņa, taču iztēloties tālākas vietas man bija grūti. Puikas bija tādi ziķeri, ka likās – ja aizlidotu ar viņiem, piemēram, uz Ēģipti, es nosirmotu... Jo man pilnīgi pietika ar to, ko viņi darīja Latvijā,” ar mīļumu smej Aija.
Taču nu, kad abiem jau desmit gadu, dēli sākuši izrādīt interesi par pasauli, un Aija sapratusi, ka pienācis laiks to iepazīt. Maroka izraudzīta gan finansiālu apsvērumu (salīdzinoši lētu aviobiļešu), gan citas kultūras dēļ. „Skatoties internetā, kas notiek pasaulē, viņi saka, ka vēlas uz Ņujorku, Londonu vai Losandželosu. Bet es negribu, ka visa pasaule bērniem sastāvētu tikai no plastmasas, stikla un bleķiem – no tā mākslīgā spožuma, kāds ir šajās pilsētās. Tāpēc izvēlējos vietu, kurā iespējams redzēt gan pilnīgi citu dabu, gan to, kā cilvēki dzīvo,” skaidro Aija.
Vaicāta par spilgtākajiem iespaidiem Marokā, ceļotāja nosauc trīs. „Pirmām kārtām tevi visu laiku čakarē – tirgū, uz ielas –, jo visi grib naudu. Tu kļūsti pikts, līdz dažu dienu laikā saproti, ka tas viņiem ir kā sports un hobijs. Kad pieņem tos spēles noteikumus un spēlē pretī, tas pat ir jautri. Īpaši populāri naudu izspiest ir uz ielām, kur vietējie tēlo pavadītājus un ceļa rādītājus. Marakeša ir īsts labirints. Pat ja pati droši zini, kur jāiet, vari netikt vaļā no pavadītāja, kurš galamērķī pieprasa naudu. Līdz vienīgi tas, ka stingri tādu paņem aiz rokas, ieskaties acīs un pārliecinoši saki, ka nemaksāsi, jo naudas nav. Tad atstājas.”
Grāveru ģimenes piedzīvojumi Marokā
Mūziķis Aigars Grāvers (56) pirmo reizi devies eksotiskā ceļojumā kopā ar sievu un dēliem – skolēnu brīvlaiku ģimene pavadīja Marokā.
Par vietējo komunikācijas spējām Aija teic arī labus vārdus – berberi esot ļoti sirsnīgi un draudzīgi ar bērniem, un tas puikām esot īpaši paticis. „Tā noteikti ir zeme, kur tevi apčakarē, bet kur mīl tavus bērnus. Es atbalstu to, ka puikas komunicē ar svešiem cilvēkiem. Mācu, ka jebkurš cilvēks būs svešs, ja neatvērsies. Ja ne ar vienu nesāksi runāt, pasaule tev tā arī paliks sveša. Mācu veidot saturīgas un drošas sarunas,” par būtisko atmiņās dalās Aija.
Un kā trešo spilgtāko iespaidu viņa min kanēļa stūķēšanu it visā. Par to Aija ir sajūsmā, jo kanēlis ir viņas mīļākā garšviela. „Mans mīļākais ēdiens Marokā bija nūdelītes ar rozīnēm, kanēli un kariju. Fantastisks! Arī es tagad pa kluso visur mēģināšu pielikt kanēli.” Savukārt Aigaram kanēlis tik ļoti negaršo, ka nācies vienā laidā šķendēties, kā to var gāzt pilnīgi visos ēdienos.
