Daiļslidošanas noslēpumi. Kā skatīties daiļslidošanu, ja no tās neko nesaproti?

Kad jāsāk nodarboties ar daiļslidošanu, lai gūtu vērā ņemamus panākumus? Vai bērns jāliek uz slidām, tiklīdz iemācījies staigāt? „Nebūt nē, tik agri nē!” uzsver trenere.
„Vislabāk sākt tad, kad bērns jau kaut ko saprot, spēj uztvert nianses. Tie ir četri, četrarpus, pieci gadi. Daži nāk trenēties jau no trīs gadu vecuma, bet, manuprāt, tā ir liela naudas tērēšana – tad bērns vēl nesaprot, ko nozīmē atsperties uz konkrētas šķautnes, ko nozīmē specifiskās kustības. Tā vairāk ir rotaļāšanās uz ledus, slidināšanās, ne daiļslidošanas pamatu apgūšana. Turklāt esmu novērojusi, ka nav starpības, vai slidot esi iemācījies trīs vai piecu gadu vecumā, – daiļslidošanā šo bērnu līmenis izlīdzinās sešu septiņu gadu vecumā,” paskaidro Jekaterina Platonova.
Viņa arī piebilst, ka vecākiem, kuri atveduši savas atvases uz daiļslidošanu, jāapbruņojas ar pacietību un nevajag padoties jau pēc pirmajām neveiksmēm. „Ir tādi bērni, kam uzreiz iepatīkas šis slidošanas ātrums, lidojums, nebaidās krist. Bet ir tādi, kas raud gadu, divus. Un tad ir muļķīgi no vecāku puses šos bērnus vairs nevest uz treniņiem. Jo bieži vien tieši šie bērni izaug par vislabākajiem sportistiem – viņi caur asarām un spītu pierāda, ka var tomēr kaut ko sasniegt.”

Kā bija ar Angelinu? Kā viņa nonāca daiļslidošanā? „Mani atveda mamma. Mājās biju pārāk aktīva, un mamma izdomāja, ka man sava enerģija jāizliek sportā,” atbild Angelina. Viņa atklāj, ka pirms tam īsti nav zinājusi, kas ir daiļslidošana, taču jau no pirmā treniņa viņai tā tik ļoti iepatikusies, ka joprojām ir absolūtā sajūsmā un viss sagādā prieku. To nenoliedz viņas trenere: „Kad Angelina pirmo reizi uzkāpa uz slidām, izskatījās, ka viņa būtu to darījusi visu mūžu. Viņai uzreiz viss padevās, iztika bez raudāšanas.” „Atceros savas pirmās sacensības. Tās man tik ļoti iepatikās, ka gribēju startēt vēl un vēl,” piebilst daiļslidotāja.