8. oktobra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1981. gadā Gints Rācenis - pianists.

1977. gadā Austris Štāls - volejbolists.

1971. gadā Normunds Veinbergs - volejbolists.

1970. gadā Andris Lapiņš - mūziķis (tenors).

1969. gadā Ainārs Ērglis - kompānijas "P.R.A.E." īpašnieks.

1951. gadā Vladimirs Buzajevs - ģeologs, publicists, politiķis, politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" pārstāvis.

1945. gadā Uldis Stabulnieks - mūziķis, komponists (miris 2012.gadā).

1939. gadā Elvīra Ozoliņa - šķēpmetēja, olimpiskā čempione.

Jubilāri pasaulē

1997. gadā Bella Torna - amerikāņu aktrise un dziedātāja.

1996. gadā Ola Aina - nigēriešu futbolists.

1993. gadā Engus Džonss - amerikāņu aktieris ("Divarpus vīri").

1985. gadā Bruno Mars - amerikāņu mūziķis.

1980. gadā Niks Kenons - amerikāņu reperis.

1979. gadā Kristiana Lokena - amerikāņu aktrise un modele.

1977. gadā Erna Sīkavirta - somu mūziķe ("Lordi").

1970. gadā Mets Deimons - amerikāņu aktieris.

1968. gadā Zvonimirs Bobans - horvātu futbolists.

1968. gadā Līrojs Tornhils - britu mūziķis ("The Prodigy").

1965. gadā Sī Džejs Ramone - amerikāņu ģitārists ("The Ramones").

1965. gadā Pīters Grīns - amerikāņu aktieris.

1955. gadā Bils Eliots - amerikāņu autosportists.

1954. gadā Maikls Dudikofs - amerikāņu aktieris.

1949. gadā Sigurnija Vīvere - amerikāņu aktrise.

1948. gadā Džonijs Ramone - amerikāņu ģitārists ("The Ramones", miris 2004.gadā).

1943. gadā Čevijs Čeizs - amerikāņu aktieris.

1941. gadā Džesijs Džeksons - amerikāņu garīdznieks un pilsonisko tiesību aktīvists.

1939. gadā Pols Hogans - austrāliešu aktieris.

1932. gadā Rejs Rīrdons - velsiešu snūkera spēlētājs.

1929. gadā Valdirs Pereira - brazīliešu futbolists, tiek uzskatīts par vienu no pasaules visu laiku labākajiem pussargiem (miris 2001.gadā).

1927. gadā Sesars Milsteins - argentīniešu zinātnieks, Nobela prēmijas laureāts (miris 2002.gadā).

1920. gadā Frenks Herberts - amerikāņu rakstnieks (miris 1986.gadā).

1918. gadā Jenss Kristians Skovs - dāņu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts.

1917. gadā Rodnijs Roberts Porters - angļu bioķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1985.gadā).

1895. gadā Zogs I - Albānijas karalis (miris 1961.gadā).

1895. gadā Huans Perons - Argentīnas prezidents (miris 1974.gadā).

1883. gadā Oto Heinrihs Varburgs - vācu ārsts un psihologs, Nobela prēmijas laureāts (miris 1970.gadā).

1850. gadā Anrī Luī Lešateljē - franču ķīmiķis (miris 1936.gadā).

Notikumi Latvijā

2007. gadā finanšu ministrs Oskars Spurdziņš svinīgā ceremonijā iesniedz Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem Ministru kabineta akceptēto 2008. gada valsts budžeta likumprojektu un to pavadošo likumu grozījumu paketi.

2004. gadā Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai darba vizītes ietvaros Kazahstānas prezidents Nursuls Nazarbajevs pasniedza to cilvēku krimināllietu kopijas, kuri Staļina laikos tika izsūtīti uz Gulaga nometnēm Kazahstānas teritorijā.

2002. gadā Rīgā, Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, pirmo reizi Latvijā notiek Baltijas jūras valstu militāro akadēmiju konference.

1999. gadā AS "Parex banka" (toreiz - "Parekss banka") direktoru padomes priekšsēdētājs Viktors Krasovickis vēršas Valsts kancelejā, lūdzot ierīkot valdības telefona līniju bankas galvenajā ēkā Smilšu ielā 3, lai "sekmētu budžeta iestāžu un bankas vadības telefona sakarus". Premjers Andris Šķēle vēstuli pārsūta Valsts kancelejas direktoram Alvim Vītolam, kurš savukārt uzdod kancelejas darbiniekam sagatavot vēstuli par minēto jautājumu SIA "Lattelecom" (toreiz - "Lattelekom") valdības kolerācijas direktoram. 1999.gada 1.novembrī Valsts kanceleja saņem atbildi, ka rīkojums par šādas valdības līnijas izveidošanu bankā izdots 1999.gada 28.oktobrī.

1999. gadā policija aiztur par pederastiju apsūdzēto Ingu Tūnu, bet 15.oktobrī pret viņu tiek uzsākta kriminālvajāšana. Tūna apsūdzība sākotnēji ir "Logos centra" pedofilijas krimināllietas ietvaros, bet vēlāk tiek izdalīta atsevišķi. Augstākā tiesa Tūnam piespriež brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem.

1990. gadā Rīgā sākas 1. pasaules latviešu juristu kongress.

1988. gadā 8. un 9.oktobrī notiek Latvijas Tautas frontes (LTF) pirmais kongress, kurā par LTF vadītāju kļūst publicists Dainis Īvāns. LTF bija visplašākā tautas kustība Latvijas vēsturē. Tajā iekļāvās un aktīvi darbojās ap 230 000 latviešu un citu tautību pārstāvju. Ar plašo tautas līdzdalību, uzdrīkstēšanos un nevardarbīgo pretestības raksturu LTF ir unikāla parādība arī globālā mērogā. Tautas plašā līdzdalība, parlamentārais un nevardarbīgais cīņas ceļš, labvēlīgie ārējie apstākļi ļāva LTF galveno mērķi - neatkarības atjaunošanu - sasniegt relatīvi īsā laika sprīdī un ievērojami paātrināt Latvijas integrāciju Eiropas demokrātiskajā telpā.

1944. gadā nacistiskās Vācijas okupācijas režīma noslēguma posmā, lai sagādātu darbaspēku Vācijas kara rūpniecībai, no 8. līdz 11.oktobrim Rīgas ielās ķer cilvēkus ceļā uz darbu, izrauj tos no pārtikas rindām un aizved uz ostu. Šajās dienās aptuveni 6000 saķerto cilvēku sadzina kuģos un aizveda uz Vāciju.

1919. gadā Cara armijas pulkveža Pāvela Bermonta vadītā 50 000 vīru armija sāk uzbrukumu Rīgai. Latvijas Republikas valdības rīcībā tobrīd bija tikai 544 virsnieki un 10 662 karavīri. Bermontieši ātri nonāca Daugavas kreisajā krastā, Latvijas armija atkāpās uz labo krastu un pacēla Daugavas tiltus. Bermontiešu drauds Rīgai izsauca tās iedzīvotājos milzīgu patriotismu, uz ierakumiem Daugavmalā devās gan studenti, gan skolēni. Notikumu gaitu ietekmēja arī angļu un franču karakuģu ierašanās Daugavā, tie 15.oktobrī atklāja uguni uz Bolderāju un Daugavgrīvas cietoksni. Latviešu karavīriem radās iespēja pārcelties pāri Daugavai un ieņemt Daugavgrīvu un Bolderāju. 4.novembrī Rīgas 6.kājnieku pulks ieņēma Anniņmuižu un Bolderāju, 9.novembrī tika atbrīvots Zasulauks. 1919.gada 11.novembra rītā bermontieši bija izdzīti no Pārdaugavas. Rīga bija atbrīvota. Sāka zvanīt baznīcu zvani, sajūsminātie rīdzinieki pulcējās ielās.

Notikumi pasaulē

2014. gadā Nobela prēmija ķīmijā tiek piešķirta amerikāņiem Ērikam Becigam un Viljamam Mērneram un vācietim Štefanam Hellam par darbu superfluorescentas mikroskopijas izstrādē.

2005. gadā spēcīgā zemestrīcē Pakistānas Kašmiras daļā iet bojā vairāk nekā 73 000 cilvēki un aptuveni trīs miljoni paliek bez pajumtes. Indijas Kašmiras daļā zemestrīce prasīja 1300 cilvēku dzīvības.

2004. gadā 74 gadu vecumā mirst franču filozofs Žaks Deridā.

2003. gadā Dānijas karaļnams paziņo par kroņprinča Frederika un austrāliešu advokātes Mērijas Donaldsones saderināšanos.

2001. gadā aviokompānijas SAS lidmašīna pēc sadursmes biezā miglā ar mazu lidmašīnu ietriecas Milānas lidostas angārā. Avārijā bojā iet visi 110 cilvēki pasažieru lidmašīnā, četri mazajā lidmašīnā un četri cilvēki lidostas terminālī.

2001. gadā ASV prezidents Džordžs Bušs paziņo par Dzimtenes drošības departamenta izveidošanu Toma Ridža vadībā.

1998. gadā Japāna oficiāli atvainojas Dienvidkorejai par 35 gadus ilgo koloniālo pārvaldi.

1996. gadā palestīniešu prezidents Jasirs Arafats ierodas pirmajā oficiālajā vizītē Izraēlā, lai tiktos ar prezidentu Ezeru Veicmanu.

1993. gadā ANO Ģenerālā asambleja atceļ gandrīz visas atlikušās ekonomiskās sankcijas pret Dienvidāfrikas Republiku.

1991. gadā Horvātijas parlaments sarauj visas attiecības ar Dienvidslāviju.

1990. gadā apvienotā Vācija paraksta savu pirmo starptautisko līgumu, vienojoties ar Čehoslovākiju par programmu piesārņotās Elbas upes attīrīšanai.

1990. gadā Izraēlas policija pie mošejas Tempļa kalnā nogalina 17 palestīniešus un ievaino vēl vairāk nekā simtu.

1982. gadā Polijas parlaments izformē arodbiedrību "Solidaritāte", oficiāli izbeidzot Austrumeiropā pirmo arodbiedrības eksperimentu.

1978. gadā Austrālijas motorlaivu pilots Kens Verbijs uzstāda pašreizējo pasaules ātruma rekordu uz ūdens, sasniedzot ātrumu 511,13 kilometri stundā.

1974. gadā krāpšanas un sliktas vadības rezultātā sabrūk "Franklin National Bank". Tā bija tālaika lielākā bankas sabrukšana ASV vēsturē.

1970. gadā Nobela prēmiju literatūrā iegūst krievu disidents Aleksandrs Solžeņicins.

1967. gadā Bolīvijā tiek sagūstīts Če Gevara un viņa partizāni.

1962. gadā Vācijas žurnāls "Der Spiegel" publicē rakstu, kurā kritizēta Rietumvācijas armijas sliktā gatavība atvairīt komunistiskā bloka draudus. Drīz pēc tam žurnāls tiek apsūdzēts nodevībā.

1952. gadā trīs vilcienu sadursmē Londonā iet bojā 112 cilvēki.

1939. gadā Vācija Otrā pasaules kara laikā anektē Polijas rietumdaļu.

1927. gadā Stenlija kausa izcīņas mačā hokejā Bostonas "Bruins" hokejists Billijs Koutu iesit tiesnesim, kļūstot par pirmo hokejistu, kurš NHL tiek diskvalificēts uz mūžu.

1918. gadā pirmajā pasaules karā ASV kaprālis Alvins Jorks kļūst par varoni, Argonnas mežā gandrīz vienatnē nogalinot 25 Vācijas karavīrus un vēl 132 sagūstot.

1915. gadā Francijas, Lielbritānijas un Vācijas spēki Francijas ziemeļos izcīna Lo kauju, kas bija viena no niknākajām cīņām Pirmajā pasaules karā. Neviena no pusēm kaujā neguva nekādus panākumus, taču tajā krita kopumā aptuveni 430 000 karavīru un britu spēki pirmo reizi kaujā izmantoja indīgu gāzi.

1912. gadā Melnkalne piesaka karu Turcijai, aizsākot pirmo Balkānu karu.

1895. gadā Japānas spēki nogalina pēdējo Korejas imperatori Čoseonu.

1871. gadā notiek nāvējošākais ugunsgrēks ASV vēsturē, kad ugunsgrēku sērija Mičiganas ezera krastos, ieskaitot Čikāgas pilsētu, aiznes 2500 cilvēku dzīvības un gandrīz 100 000 cilvēku padara par bezpajumtniekiem.

1856. gadā sākas Otrais opija karš starp Ķīnu un Rietumu valstīm.

1600. gadā Sanmarīno pieņem rakstisku konstitūciju.

1480. gadā krievu karaspēks aptur Zelta ordas valdnieka Ahmathana armiju pie Ugras upes, būtībā aizsākot Zelta ordas sabrukuma procesu.