Ansis Pūpols bijis svētceļojumā uz Aglonu
Žurnāls „Rīgas Viļņi” vēsta, ka neilgi pirms raidījuma «Nekā personīga» jaunās sezonas sākuma Ansis Pūpols pirmo reizi kājām devās svētceļojumā uz Aglonu. Tur žurnālists ne tikai guva milzīgu emocionālo lādiņu tālākiem darbiem, bet arī rada idejas vairākiem raidījuma sižetiem.
Ansis Pūpols ir katoļticīgs, un apmeklēt Svēto misi par godu Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkiem Aglonā viņš dodas ik gadu, bet šogad bija pirmā reize, kad žurnālists izvēlējās mērot vairākus simtus kilometru līdz Aglonai kājām. Uz šo soli Pūpolu pamudinājusi viņa kolēģe Dace Stirāne.
«Nodomāju – ja jau Dace to var, tad arī es to varu,» par lēmumu iet svētceļojumā kājām stāsta Pūpols. Tiesa – visi vairāk nekā 300 kilometri Ansim pirmajā reizē izrādījies pārāk liels pārbaudījums. Lielās staigāšanas dēļ žurnālists iedzīvojies pamatīgās tulznās, kuras bijušas tik lielas, ka trīs dienas iešanu nācies izlaist, tajā laikā braucot gājējiem līdzi ar transportu. Par laimi starp aptuveni 130 svētceļniekiem bijuši arī trīs ārsti, kuri palīdzējuši Pūpolam tikt galā ar kāju problēmām, un pēc trīs dienām viņš atkal varējis pievienoties gājienam, lai kopā divu nedēļu laikā mērotu 240 kilometru!
Garīgās dziesmas un ģitārroks
Ik dienas gājiena dalībniekiem bija jānoiet aptuveni 20 kilometri. Lai iešanu atvieglotu, gājienam līdzi braucis auto, kurš vedis somas un teltis, citādi ar šādu nešļavu uz muguras virzīšanās uz priekšu būtu pavisam grūta. Tāpat līdzi braucis no Latvijas Armijai aizlienēts virtuves busiņš, kurā svētceļniekiem trīsreiz dienā gatavots ēdamais.
Svētceļnieki no rīta modušies ne vēlāk par septiņiem, un rīts sācies ar lūgšanām no Vecās Derības. Pēc lūgšanām visi steigušies uz brokastīm, pēc kurām bija jānovāc naktij uzslietās teltis, lai atkal dotos ceļā. Gājiena laikā ceļinieki kopīgi skaitījuši lūgšanas, kā arī dziedājuši garīgās dziesmas kāda kristīgā rokmūziķa vadībā.
«Pirmajā dienā man dziesminieks nepatika, domāju, kas tās par garīgajām dziesmām – roks un ģitārmūzika,» stāsta Pūpols. Taču pēc tam šī mūzika pat ļoti iepatikusies. Tāpat žurnālistu aizrāvušas ikdienas konferences, kuru vadītāja ne sliktāk kā analītiskā žurnāliste izpētījusi Atklāsmes grāmatu.
Līdz ar pusdienu pienākšanu laiks bijis arī dienas misei, kura bijusi īpaši skaists piedzīvojums, jo katru reizi notikusi citā baznīcā, tādā veidā ceļiniekiem ļaujot iepazīt Latvijas baznīcu daudzveidīgo skaistumu.
Pēcpusdienā bijis neliels laiks atpūtai, kurā ceļinieki grupās diskutējuši par garīgajām vērtībām. Diskusijas bijis lielisks veids, kā ikvienam sajusties noderīgam un iesaistīties notikumos. Pēc pēdējā ejamā posma diena noslēgusies ar vakariņām, lasījumiem no Vecās Derības un kopīgām lūgšanām. Reizēm vakaros svētceļnieki vienojušies, kopīgi izspēlējot skečus – nelielus teātra iestudējumus, un tad sekojis naktsmiers, lai no rīta atkal turpinātu gājienu.
Tualete – mežā, duša - ezerā
«Ejot svētceļojumā, tu iemācies dzīvot pie dabas: tava vienīgā tualete ir mežs, vienīgā duša – ezers vai šļūtene ar aukstu ūdeni,» sadzīves apstākļus šo divu nedēļu laikā raksturo žurnālists. «Par siltu ūdeni vispār nebija ko sapņot. Tādos apstākļos tu tik ļoti pietuvinies dabai, ka kļūsti par īstu dabas bērnu.»
Vēl vairāk dabas un garīgo lietu saskaņu ļāvuši izbaudīt dievkalpojumi, kas notikuši brīvā dabā. Taču netrūcis arī grūtību – gan sāpošu kāju, gan citu nebūšanu, taču nevienā mirklī Pūpolam nav bijusi vēlēšanās visam atmest ar roku un no gājiena izstāties. Tā kā ikdienā žurnālistam īpaši bieži apmeklēt baznīcu neizdodas, svētceļojums bijis ļoti noderīgs ticības sakārtošanai un nostiprināšanai.
«Ikdienā mēs tomēr neesam tik ļoti ticīgi, bet šīs divas nedēļas deva milzīgu enerģiju un ticību tālākiem darbiem,» stāsta Pūpols.
Ar miera balodi uz pleca
Svētceļojuma laikā Pūpolam radušās arī vairākas labas idejas raidījuma «Nekā personīga» sižetiem. Par to, vai šīs idejas saistītas ar ceļā novēroto vai ar garīgām lietām, viņš pagaidām noslēpumaini klusē.
Žurnālists atklāj, ka raidījuma trešajā sezonā skatītāji varēs baudīt izvērstākus, vēl dziļāk pētnieciskus stāstus. «Iepriekš bieži nevarējām izskriet līdzi visiem notikumiem, tāpēc sapratām, ka mūsu uzdevums galvenokārt ir sniegt izvērstus, analītiskus stāstus,» atklāj Pūpols. Iespējams, ka raidījuma sižetus šad un tad papildinās arī filmas, kurās padziļināti tiks pētīta kāda konkrēta tēma.
Svētceļojumā gūtā enerģija un iedvesma palīdzēs Pūpolam darbos vēl labu laiku, lai gan pēc atgriešanās nav bijis laika pārdomāt gūtās emocijas un bija atkal jāmetas darbos.
