Mazdēls nostājas pret Allu Pugačovu. „Viņa mani apmānīja!”

Skandāls ap Allas Pugačovas meitas Kristīnas Orbakaites un čečenu uzņēmēja Ruslana Baisarova dēlu sākās vasarā, kad tēvs Deniju paņēma pie sevis atpūsties, taču līdz septembra sākumam bērns vēl nebija atdots atpakaļ mātei. Pugačova un viņas meita Kristīna izplatīja informāciju, ka bērns ir nolaupīts, pēc tam Baisarovs tiesā iesniedza prasību noteikt puikas pastāvīgo dzīvesvietu, sakot, ka Orbakaite zinājusi, ka viņas dēls atrodas pie tēva. Tiesa nolēma bērnu atstāt tēvam.

Denijs pret paša gribu ir kļuvis par populārāko bērnu Krievijā. Šī ir pirmā reize, kad viņš publiski izsakās par to, ko patiesībā domā par vecāku konfliktu. „Mazais Denijs runā tā, kā pieaugušie nemāk,” raksta life.ru. „To nevar iemācīties aktieru kursos vai biznesa pārrunās. Viņš nekad to neteiktu videokameru priekšā...”

Denija stāsts: „Mēs ar mammu braucām atpūsties uz Ameriku, pēkšņi atbrauca Alla un paziņoja, ka man Amerikā ir jāpaliek uz dzīvi, jo Krievijā it kā nav nākotnes. Es satraucos, bet mamma un Alla uzstāja uz savu. Es raudāju un lūdzu, lai iedod man piezvanīt tētim, bet Alla teica: „Es esmu galvenā, es visu izlemju, ar tēvu runāt nevajag, es aizlidošu uz Maskavu un pierunāšu viņu, pēc tam parunāsi tu.” Mamma teica, lai es pagaidām nezvanu tētim, un nedeva man telefonu. Es tiešām prasīju, lai man iedot piezvanīt tētim (Denijs sāk raudāt), es arī prasīju, lai man ļauj no viņa atvadīties, taču viņas sacīja: „Nē, lēmums palikt Amerikā bija pieņemts, apspriežoties ar tēvu!” Viņas mani apmānīja, biju ļoti satraukts, naktīs raudāju. Vēlāk mani aizveda uz kādu klīniku, kur man tika veiktas septiņas injekcijas uzreiz abās rokas, tad es saslimu, uznāca 39 grādu augsta temperatūra, es nevarēju piecelties no gultas vairākas dienas, nespēju pat pakustināt rokas. Tad Alla aizlidoja, pēc pāris dienām aizlidoja arī mamma, es paliku ar aukli, kura vispār ne vārda nesaprata angliski. Piemēram, kad gājām uz veikalu, es viņai visu tulkoju, jo viņa pilnīgi nezināja valodu, vakarā man pat sāka sāpēt galva. Vēlāk man pateica, ka tētis pieprasa, lai es steidzami lidoju uz Maskavu. To es izdarīju, lidostā mani sagaidīja Alla un sacīja: „Tev ir jāpierunā tētis, lai viņš atļauj tev palikt Amerikā, viss ir atkarīgs no tevis.” Es sacīju, ka gribu pie tēta, un aizbraucu pie viņa. Par šo tematu ar tēti runāju ļoti maz, viņš man vispār sākumā neko nejautāja par notikušo. Pēc nedēļas man piezvanīja mamma un uzstāja, lai es parunāju ar tēti par palikšanu ASV. Tā es viņam visu izstāstīju. Pateicu, ka negribu dzīvot Amerikā, ka viņas mani spiež palikt tur, jo Krievijā neesot nākotnes. Kaut gan Krievijā es mammu praktiski neredzu, jo viņai ir koncerti, Amerikā es neredzēšu arī tēti, bet es negribu dzīvot ar mammas tagadējo vīru Mišu. Kamēr es dzīvoju ar mammu Krievijā, viņai bija daudz koncertu, un es gandrīz visu laiku pavadīju ar aukli, brīvdienās braucu pie tēta. Es gribu dzīvot Krievijā, mācīties Krievijā, un vēl es gribu dzīvot ar tēti! Kāpēc? Jo mammas gandrīz nekad nav Maskavā. Kad viņa atbrauks uz Maskavu, es varu padzīvot pie viņas. Ar aukli dzīvot es tiešām vairs negribu. Negribu, lai mani komandē sveši cilvēki. Atceros, kā viena aukle uz manis kliedza un sacīja, ka es lēni pildot mājas darbus, dusmās meta man ar zīmuļiem. Tētim es nedrīkstēju zvanīt, to man aizliedza mamma, sakot: „Neesi čīkstulis un nesūdzies tēvam!” Viņa vienmēr runā tā, it kā tēvs visam piekristu. Vienreiz piezvanīju tētim,  un viņas - gan mamma, gan aukle- sāka uz mani kliegt.”

Grūti iedomāties, kā reaģētu Kristīna, ja atrastos blakus dēlam šajā atklāsmes brīdī.  Grūti saprast, ko viņa domāja, kad studijā raudāja, sakot: „Es tikai gribu viņu apskaut un klusēt...” Kā gan mammai tik strauji izdevies pazaudēt bērna uzticību?

kasjauns.lv/Foto: no izdevniecības "Rīgas Viļņi" arhīva