Bindemanim draud pamatīgas ziepes
Īsi pirms gadumijas saķeršanos ar policiju piedzīvojis multimākslinieks un Lattelecom digitālās televīzijas reklāmas seja Kaspars Bindemanis. Viņš spēlējis diskotēku kādā Rīgas krodziņā, kad ieradusies policija...
Bindemanis pirms dažiem mēnešiem atgriezies no Spānijas, lai dzimtenē radītu savu mūzikas albumu un arīdzan uzspēlētu Rīgas krodziņos. Taču kādā no viņa vadītajām diskotēkām ieradusies policija. Kārtībsargi paņēmuši viņa datoru, ar kura palīdzību multimākslinieks spēlēja diskotēku, bet vēlāk konfiscēja tā cieto disku, kur glabājās dīdžeja sūri grūti vāktā mūzikas kolekcija... Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības un Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības pārstāve Agnese Kārše informē, ka Kaspars Bindemanis nav saņēmis AKKA/LAA dīdžeja licenci.
Par to multimāksliniekam draud sods līdz pat 250 latiem. „Paldies Dievam, man nekas tāds neatgadījās, jo esmu visus papīrus savedis kārtībā, bet man patiešām ir žēl Kaspara. Viņam būs lielas ziepes,” par amata brāļa neveiksmi izsakās dīdžejs, radio SWH balss Toms Grēviņš.
Kārtībai jābūt
Pēdējā laikā šāda kārtības ieviešana un dīdžeju pārbaudes kļuvušas par gluži ierastu lietu. Ik nedēļas nogali kādā ballītē Vecrīgā ierodas puiši formās un, konstatējuši pārkāpumus, palūdz izslēgt mūziku. Beigta balle!
Latvijas likumdošana paredz, ka par skaņdarba publisku atskaņošanu komerciālā nolūkā dziesmas autoram jāmaksā autoratlīdzība. Līdz šim bija aizliegta arī mūzikas atskaņošana no nelicencētām matricām. Ja Ekonomikas policija reida laikā pie dīdžeja bez oriģinālajiem kompaktdiskiem atrada arī pašierakstītas matricas, kurām nav AKKA/LAA logotipa, sekas varēja būt dramatiskas — pirmajā reizē konfiscēti CD un izteikts brīdinājums. Otrreiz par pārkāpumu jau bija jāmaksā soda nauda līdz pat 250 latiem, bet trešajā reizē dīdžejs varēja palikt ne tikai bez CD un naudas, bet arī bez aparatūras. Par laimi, no 2010. gada 1. janvāra AKKA/LAA mainījusi kārtību un dīdžeji var saņemt licenci, kas ļauj kopēt un ierakstīt neierobežota skaita fonogrammas jebkādos datu nesējos. Šāda licence maksā 50 latu. Savukārt dīdžeja licence vienam konkrētam pasākumam maksā tikai desmit latus.
Lielākā problēma, ko dīdžeji saskata piņķerīgajā licencēšanas padarīšanā, ir tas, ka policija iepriekš nebrīdina un daudz neko nepaskaidro. Grēviņš uzskata: ja stājas spēkā jauna likumdošana, būtu tikai normāli, ja par to arī informētu ieinteresētās personas, nevis vienā dienā pienāktu un teiktu — tā, vecīt, tev tagad būs krimināllieta, un mēs konfiscēsim visas tavas mantas! „Vai tā notiek solīdā valstī?” sašutis ir Grēviņš. „Normāli būtu, ja pie manis pienāktu policists, kurš veic pārbaudi un teiktu — Tom, kur tu spēlē pēc nedēļas? Mēs atnāksim! Bet pa šo nedēļu tev ir jāizdara tas, tas un tas. Taču šeit, Latvijā, pie manis pienāk policists un saka — atdod man visu, kas tev ir! Ar ko tas izskaidrojams? Putniņi čivina, ka Šlesera kungs šādi savedot Rīgu kārtībā. Mēs neiebilstam, Rīga ir jāsaved kārtībā, bet varētu domāt, ka viņiem nebūtu nekā cita, ko Rīgā sakārtot!” sašutis ir Grēviņš.
