Pērs vairs nejūtas kā cilvēks, kuru ved uz operāciju
Vai Mārtiņa Sirmā zupā neiekritīs kāds friziera Pēra nogriezts mats? Jo no 25. janvāra līdz 6. martam galerijas „Istaba” pirmo stāvu pārņēmis frizieris Pērs Bogomazovs ar savu „Friziera izstādi” un plānu turpmāk tur pieņemt arī klientus.
Izstāde atklāta par godu friziera Pēra Bogomazova pilngadības svētkiem savā profesijā – aizritējuši 18 gadi, kopš pirmās ar diplomu kabatā veidotās frizūras.
Spilgtākais moments dzīvē noteikti ir manas pirmās četras kolekcijas, kuras es izveidoju 1996.gadā, pateicoties Žanetei Auziņai, kura mani atrada caur draugi draugiem. Viņai kāds bija stāstījis, ka esmu traks jaunietis, kas varētu paveikt kaut ko interesantu. Pats savu galvas rotu kopš tiem laikiem Pērs uztic tikai frizierītei Lilijai no salona „Maija”. „Kā es pie viņas no ielas iegāju, tā viņa man griež joprojām...”
Izstādes dienā, nākot uz „Istabu”, Pērs atcerējies sajūtu, kas pārņēmusi toreiz, kad viņš tālajā 1996.gadā pirmo reizi gājis uz izstādi „Stils un mode”. „Es gāju ar pilnīgu neziņu, jo neko tādu nekad iepriekš nebiju darījis. Biju tik izbijies, ka nejutu zemi zem kājām. Gāju kā sapnī, kā cilvēks, kuru ved uz operāciju zāli – ar milzīgām bailēm. Bet šodien padomāju – tik daudz kas publiski ir darīts, ka man vairs nav bail. Ir viegls uztraukums, bet vairs nav tās operācijas sajūtas. Radīt mākslu – tas nav nekas šausmīgs, no tā nemirst.”
Savā kolekcijā Pērs atrāda vairākas parūkas, kas friziera darbam nemaz nav tipiski. „Frizieri bieži nesaskaras ar parūkām. Bet man bijusi tā laime ar tām strādāt diezgan daudz – šoviem, fotogrāfijām. 70.gados parūka asociējās ar to, ka esi turīgs un to vari atļauties. Mūsdienās parūka vairāk asociējas ar problēmām, vēzi, slimībām... Bet es ceru, ka šie aizspriedumi pāries un cilvēki sāks atkal lietot parūkas. Protams, parūka nekad nebūs kā īstie mati. Tādēļ var jau būt, ka parūkas – tas nemaz nebūtu forši, jo šajos laikos jau tā ir tik daudz mākslīgā skaistuma,” prāto Pērs.
Vājprāts „Istabā” pie friziera Pēra
Pats viņš parūku lietojis tikai vienu reizi dzīvē. „Tie bija rudi, īsi mati. Man gribējās Deivida Bovija jaunības frizūru. Man vienmēr asociējies, ka lielas zvaigznes un dziedātāji uz pasākumiem dodas ar parūkām, tad nu man arī gribējās uzlikt parūku un būt kā lielai zvaigznei.”
Jāpiebilst, ka parūka būtu lieti noderējusi arī kādam Pēra kolēģa klientam, kas reiz friziera krēslā neticis pareizi saklausīts. Puisis ar gariem, skaitiem matiem atnācis un izteicis vēlmi tos aplīdzināt par diviem centimetriem. Taču frizieris pārpratis un meties garajā čolkā, atstājot vien divus centimetrus garu ezīti... Par laimi, Pēram tā nekad neesot gadījies.
Kasjauns.lv/Foto: Mārtiņš Purviņš
