Latvieši saimnieko Venecuēlā! Karloss izveidojis latviešu krogu
Pēc Venecuēlā nodzīvotiem pieciem mēnešiem multimediju mākslinieks Karloss jeb Artis Dzērve Kas Jauns stāsta par pirmā latviešu kroga tapšanu krāšņajā Margaritas salā Venecuēlā.
Karloss, kurš aizvadītā gada oktobrī kopā ar mīļoto meiteni Līgu aizbrauca no Latvijas, atklāj, ka Rīgā ieradies tikai viena iemesla dēļ: 1. aprīlī kopā ar Latvijā un citviet pasaulē pieprasītiem klubu mūzikas māksliniekiem viņš piedalās kādā neordinārā pasākumā. Tusiņš Green Night, kurš Zaļajā ceturtdienā pulcēs klubu mūzikas mīļotājus skvērā pie Rīgas kanāla, esot viena no Karlosa beidzamā laika lielākajām iespējām realizēt savu radošo lidojumu, necenšoties iekļauties jelkādos rāmjos. Interesanti, ka ieejas biļešu uz šo pasākumu nemaz nav pārdošanā — šī ir ballīte tikai ar īpašiem ielūgumiem, ko, rūpīgi meklējot, esot iespējams atrast dažādās vietās mūsu galvaspilsētā.
Ciemats sērfotājiem
„Protams, nav tik vienkārši aizbraukt uz kādu pavisam nepazīstamu zemi un realizēt savu sapni,” stāstu par Margaritas salā piedzīvoto sāk Artis Dzērve. Aptuveni pirms gada viņš ļāvās, lai dzīve pati aizved turp, kur viņš varētu būt vajadzīgs un noderīgs visvairāk.
„Pilnīgi nejauši nonācu Venecuēlā, Margaritas salā, pilnīgi nejauši iepazinos ar visādiem cilvēkiem un pilnīgi nejauši saņēmu piedāvājumu atvērt tur savu restorānu. Līdz šim restorānu biznesā man nebija nekādas pieredzes, tāpēc atgriezos Rīgā, lai meklētu partneri,” atceras latviešu mākslinieks, kurš nu jau trīs mēnešus tandēmā ar Teātra bāra īpašnieku Dāvi Auškāpu, viņa sievu Prāta vētras menedžeri Aiju Auškāpu un paša draudzeni Līgu Glāzeri aktīvi rosās savā krodziņā La Chiva tālu dienvidos — Margaritas salā.
Pats krogs un zeme, uz kuras tas atrodas, gan nepiederot latviešiem — to viņi nomājot no kāda vietējā zemju īpašnieka. „Ēku zemes saimnieks uzbūvēja pēc mūsu plāniem, un mūsu ziņā bija restorāna iekārtojums un interjers. Divu mēnešu laikā celtniecības darbus novedām līdz galam, un 25. decembrī, pašos Ziemassvētkos, restorānu atvērām. Nu tas darbojas jau trīs mēnešus, un nemelošu, sacīdams, ka tas jau kļuvis par labāko restorānu pludmalē. Mūsu mērķis ir panākt, lai tas iekļūtu salas piecu labāko restorānu topā,” atklāj Dzērve.
Vieta, kurā latvieši atvēruši savu krodziņu, neesot gluži kūrorta zona. Tas esot neliels ciemats, kura ikdiena balstīta uz enerģisku un aktīvu cilvēku atpūtu. „Tā ir vieta tūristiem, kas vēlas daudz vēja, un šajā ciematā vējš patiešām pūš cauru gadu. Var nodarboties ar vindsērfingu un kaitsērfingu. Ik pa 15 metriem ir vietas, kur var nomāt šiem sporta veidiem vajadzīgo inventāru. Kas zina, varbūt nākotnē paplašināsim savu biznesu un piedāvāsim arī sērfošanas dēļus,” spriež Karloss.
Latvieši saimnieko Venecuēlā
Latvieši brauc skatīties slaveno krogu
Nu jau par Margaritas salas krodzinieku kļuvušais Karloss neslēpj, ka sākumā klientus bieži apkalpojuši abi ar Dāvi. „Tas ir ideāls veids, kā apgūt spāņu valodu!” Taču nu viņu restorānu vadot lielisks internacionāls personāls, kas sastāv gan no latviešu, gan argentīniešu, gan urugvajiešu darbiniekiem.
Karloss priecīgi stāsta, ka tautiešus savā krogā sastopot visai bieži. „Runas ir izplatījušās. Gandrīz katru nedēļu ierodas kāds tautietis, kurš grib paviesoties izslavētajā latviešu restorānā. Bijušas pat palielas grupas, ap 20 cilvēkiem,” gandarīts ir uzņēmējs.
La Chiva restorānā vienlaikus esot vieta 60 apmeklētājiem. Tā kā Margaritas salā vasara ir cauru gadu, visi galdiņi gan esot laukā uz terases, zem klajām debesīm. Īpaši Karloss lepojas ar lielo un plašo virtuvi — tā esot atvērtā tipa, un caur stikla sienu ikviens apmeklētājs varot vērot, kā top viņa pasūtītā maltīte. Šī esot vienīgā šāda tipa virtuve visā pludmalē.
„Latviešu ēdienu kā tādu pie mums īsti nav, ja neskaita pankūkas. Jāpiedāvā ir tas, ko pieprasa apmeklētājs. Tiesa, strādājot Margaritas salā, svarīgs aspekts ir arī tas, ko var dabūt. Te valda diktatūra, tāpēc dažkārt nevar dabūt miltus vai, piemēram, cukuru. Venecuēliešiem pašiem ir ļoti laba liellopa gaļa, taču līdz salai tā nāk daudz grūtāk nekā no Argentīnas vai Brazīlijas. Tāpēc gaļu pasūtām no turienes. Esam ļoti atkarīgi no piegādātājiem un jau rēķināmies, ka jābūt pietiekami elastīgiem. Tieši tāpēc pirmajos mēnešos, kamēr pētījām situāciju, ēdienkarte bija mainīga. Negribējām, lai apmeklētāji būtu vīlušies, ka viņu izvēlētais ēdiens tomēr nav pieejams. Mūsu restorāns ir domāts tiem, kam garšo jūras veltes un gaļas ēdieni. Jūras veltes pērkam no vietējiem zvejniekiem.”
Latviešu restorāns trīs mēnešu laikā vietējā apkaimē izpelnījies labu slavu, un īpaši gandarīts Karloss ir par to, ka teicamās virtuves dēļ arī turīgi ļaudis krogā iegriežoties bieži. „Protams, patīkami, ka ir cilvēki, kuri no lielajām pilsētām gatavi mērot ievērojamu attālumu, lai tikai atbrauktu uz mūsu pludmali paēst. Satiekam daudz dažādu cilvēku un regulāri saņemam komplimentus, ka esam baigie malači ar savu labo restorānu. Turklāt labas atsauksmes saņemam ne tikai no vietējiem sērferiem, bet arī no turīgiem ļaudīm, kas pieraduši pie patiešām dārgiem restorāniem ar augstu servisu,” lepojas Artis Dzērve.
Uzņēmējs atzīst, ka pavisam pārcelties uz dzīvi Venecuēlai piederošajā salā nav bijis viņa mērķis. Viņš pats kopā ar kompanjonu Dāvi Auškāpu jau kaļ tālākos plānus. Pašlaik esot piedāvājums izpētīt investīciju projektu Austrālijā. Jau aprīļa vidū Karloss pošoties ceļā uz turieni. Ar laiku, iespējams, latviešu puiši izveidošot savu restorānu tīklu daudzviet pasaulē. „Nedomāju, ka esmu dulls. Manuprāt, mūsdienās cilvēkiem tā ir jādara. Tiesa, jāsaprot, ka tādiem braucieniem lidojuma biļetes nav prātīgi pirkt tūrisma aģentūrās. Arī biļešu pirkšana ir darbs, pie kura sēžu un rūpīgi strādāju. Dažkārt izpēte ilgst divas vai trīs nedēļas. Ne vienmēr lētākā cena nozīmē izdevīgāko lidojumu. Ja gribi ietaupīt vismaz pārsimts latu, tad arī sēdi vienā svešā lidostā astoņas stundas un otrā piecas, līdz saņemsi iespēju doties tālāk par zemāko cenu.”
