„Sekss un lielpilsēta” zvaigzne adoptējusi ziloni

Populārajā Opras Vinfrijas sarunu šovā Kristīne Deivisa pastāstīja, ka adoptējusi ziloņmeiteni Čaimu, kuru izglāba safari brauciena laikā. Pērn Kristīna gatavojās atpūtas braucienam, lai brīvā dabā aplūkotu skaistos Āfrikas dzīvniekus. Taču viss izvērtās citādi. Kopā ar citiem safari braucējiem, viņa sausuma laikā pamanījusi pamestu zilonēnu lavas kalnu nogāzēs Kenijas.

Ziloņmeitene Čaimu tagad dzīvo drošībā un ir aprūpēta. Viņa mitinās Deivida Šeldrika savvaļas parkā („The David Sheldrick Wildlife Trust”). Šis rezervāts Nairobi (Kenijā) ir pazīstams kā patvērums ziloņiem un degunradžiem, kas kļuvuši par bāreņiem vai ir smagi savainoti. Kristīna ir pārliecināta, ka mazie zilonēni paliek bez mammām naudas kāro malumednieku dēļ. Lai gan ziloņkaulu legāli tirgot nav atļauts, melnajā tirgū kā kontrabandas preci to aizvien pārdod par milzu naudu. „Ziloņiem ir emocijas tāpat kā cilvēkiem”, Opras sarunu šovā norādījusi Deivisa. „Viņi raud īstas asaras. Kad viens no ģimenes nomirst, ziloņi sapulcējas apkārt mirušajam un atdod pēdējo cieņu, pirms promiešanas vēl pēdējo reizi noglāstot ar snuķi tā ķermeni. Kad mazs zilonēns nonāk patversmē, viņš bieži vien ir pieredzējis savu vecāku nāvi. Ir piedzīvojis sirdssāpes un smagu emocionālu traumu. Daži nomirst aiz skumjām par redzēto,” stāsta Kristīna.

Patversmē ziloņi var atveseļoties un izaugt. Kad viņi ir lieli, tie atkal var doties dzīvot savvaļas dzīvi, kurai ir radīti. Šiem dzīvniekiem bērnības laikā izveidojas spēcīgas jūtas pret savu kopēju, tāpēc tie nereti atgriežas patversmē, lai paciemotos. „Ja zilonim piedzimst mazulis, viņš atnāk uz patversmi, lai parādītu to savam bijušajam kopējiem,” stāsta Kristīna.

Opras šovā Kristīna mudinājusi arī citus kļūt par kāda pamesta zilonēna „krustvecākiem”. Ziedojot 50 dolāru, ikviens var kļūt par zilonēna aizbildni.

Pretī saņemsiet sertifikātu par aizbildnību, adoptētā bārenīša foto, īsu biogrāfiju, kā arī ikmēneša atskaiti, kā viņam klājas. Aizbildnība ir spēkā uz vienu gadu, bet šo termiņu iespējams pagarināt. Vienam zilonēnam var būt vairāki „audžuvecāki” jeb labvēļi, kas ziedojuši fondam par viņu naudiņu.