Ko jūs vēl nezinājāt par „UgunsGrēka” aktrisi Annu Šteinu

Jau mēnesi darbdienu vakaros pie skatītājiem atkal nāk iemīļotie „UgunsGrēka” varoņi. Jaunā sezona atnesusi ne mazums pārsteigumu — seriālā ienākuši vairāki jauni tēli, no kuriem viena ir seksīgā dejotāja Kitija. Lai arī Kitija ir sievišķīgi valšķīga dejotāja, kuras galvenais mērķis ir savaldzināt bagātus vīriešus, dzīvē aktrisei Annai Šteinai ir pavisam citas iemaņas un uzskati.

Ja Kitijas galvenais talants ir dejošana, Annas draugi un tuvākie cilvēki atzinīgi izsakās par aktrises pavārmākslas dotībām. Šteina pati atzīst, ka patiešām virtuvē bieži eksperimentē ar dažādu ēdienu receptēm. „Man patīk paņemt kādu tradicionālu recepti un tad pamainīt to pēc sava prāta. Mamma ir liela kulināre, un viņa arī bija tā, kas man ēdiena gatavošanā iemācīja lietot dažādas garšvielas. Ļoti bieži pat iztieku bez tradicionālā sāls un pipariem, jo izmantoju visu ko citu. Pati no garšaugiem esmu audzējusi baziliku, uz balkona man ir auguši arī tomāti, bet, tā kā zināju, ka vasarā nebūšu Latvijā, šogad savu mazdārziņu neiekopu,” stāsta aktrise.

Anna Šteina atklāj vēl kādu savu vājību — izrādās, aktrises ēdienkartes neatņemama sastāvdaļa ir pavisam jēla liellopa gaļa! „Jā, man ļoti garšo jēla gaļa! Dažreiz mēdzu pamieloties arī ar jēlām aknām. Ja nopērku steiku, tā pagatavošanas laikā noteikti pusi jau noēdu tāpat. Zinu, ka mediķi par šo manu atzīšanos būs šausmās, bet es ēdu tikai liellopu, nevis cūku. Tas viss sākās jau bērnībā, kad vecāki mums, bērniem, ļāva pagaršot tatārmaizītes, kas bija ar jēlu malto gaļu, pipariem un sīpoliem. Man arī bieži tika uzticēta gaļas malšana, un es šā procesa laikā mēdzu gaļu pagaršot. Galu galā man tā iegaršojās,” smejas Anna.

Pret vīriešiem atturīgāka nekā Kitija

Pēc vairāku gadu ilgas draudzības ar fotogrāfu Gati Rozenfeldu šobrīd Anna ir brīva sieviete, bet gluži kā seriāla varone Kitija vīriešiem virsū mesties aktrise nav gatava. Arī Kitijas mīļotais Česlavs nebūt nav tas vīrietis, kuru sev izvēlētos Anna Šteina. „Jāsaka tā — es Česlavu pamanītu, bet ne tāpēc, ka būtu par viņu stāvā sajūsmā, drīzāk citu iemeslu dēļ. Manam vīrietim būtu jābūt zināmam intelekta līmenim vai, teiksim, audzinātības pakāpei. Bet tajā pašā laikā mēs taču zinām, ka mīlestība ir akla un kurla. Tādas attiecību peripetijas kā Kitijai ar Česlavu es nepieļautu, nespētu tik ilgi strīdēties.”

Tāpat Anna nav tik kāra uz vīriešu iekarošanu kā viņas atveidotā varone. Aktrise gan nenoliedz, ka būtu spējīga attiecību uzsākšanā spert pirmo soli. „Lai atbildētu, vai kādreiz esmu bijusi iepazīšanās vai kā cita iniciatore, man būtu jāpadomā, bet, ka to nekad nedarītu, apgalvot nevaru. Tas atkarīgs no situācijas, no klikšķa, un patiesībā tas ir neprognozējami.” Lai gan pielūdzēja skavās Anna pirmā nemestos, viņa atzīst, ka nav no meitenēm, kuras pieprasa gadiem ilgu aplidošanas periodu. Ir vai nav, esot skaidrs salīdzinoši ātri. „Gadu nevienu nespīdzinātu un sevi aplidot neliktu, viss būtu skaidrs daudz ātrāk.”

„Televīzija ir maza perfekta pasaulīte, kurai jūs neesat vajadzīgi”

Savulaik aktrise bija viena no TV3 šova „Dziedi ar zvaigzni” pašas pirmās sezonas dalībniecēm, kur uzstājās kopā ar grupas „Credo” solistu Gunti Veitu. Diemžēl šovā pāris ilgi neuzkavējās — nespēdami savākt pietiekami lielu skatītāju balsu skaitu, viņi to pameta vieni no pirmajiem.

Toreiz par skarbiem un diezgan aizvainojošiem tika uzskatīti Annas atvadu vārdi skatītājiem: „Televīzija ir maza, perfekta pasaulīte, kurai jūs neesat vajadzīgi.” Kā viņa tagad skatās uz dažādiem šoviem un vai pati joprojām piekristu dalībai kādā no tiem. „Tā kā esmu piedalījusies jau divos šovos — „Robinsonos” un „Dziedi ar zvaigzni” —, diez vai mani vēl uz kādu aicinātu. Bet, godīgi sakot, pēc pieredzes varu teikt, ka vairs arī negribētu piedalīties. Man grūti sagremot vērtēšanas sadaļu. Tāpat tajos šovos visi visus pazīst, žūrijā sēž kolēģi vai draugi un paziņas. Kā tad lai tādā gadījumā objektīvi vērtē? Arī ar humoru tur dažreiz ir kā ir — dažreiz sanāk, dažreiz ne. Brīžiem tiešām šķiet, ka par dalībniekiem brutāli smejas, piemēram, kāds liels mūzikas pazinējs.”

Bet ko īsti Anna toreiz bija domājusi ar saviem atvadu vārdiem par televīziju kā mazu pasaulīti? „Tā frāze toreiz tika nevajadzīgi sakāpināti uztverta. Tie nemaz nebija mani vārdi, tas ir citāts no kādas Lorijas Andersones dziesmas. Man tie vārdi bija iesēdušies atmiņā, un tos arī pateicu, bet kopš tās reizes sapratu, ka tomēr stipri jāpiedomā, ko tādās reizēs saki, jo to kāds var saprast nepareizi vai interpretēt pa savam.”

Aktrise arī stāsta, ka patiesībā jau tā esot — tu esi vajadzīgs tikai tāds sapucēts un jauks, bet, kad gaismas nodziest, katrs aiziet savu ceļu, pārvēršas par parastu cilvēku ar savām īpatnībām, interesēm, domām. „Neviens jau nezina, kas notiek, kad tās gaismas nodziest, un bieži neviens to nemaz nevēlas zināt. Cilvēki dzīvo ekrāna iespaidā un vērtē to, ko tur redz.”

Tomēr ne visi ekrānu jaucot ar dzīvi. „Man ir bijuši arī patīkami brīži. Veikalā mani pasveicināja sieviete, bet pēc tam atzinās, ka tas noticis automātiski. Pēc tam viņa man vienkārši pateica paldies par darbu, bet es atbildēju, ka man prieks censties. Šeit cilvēks saprata, ka es daru darbu un seriāls nav mana dzīve.”