Devītajā mēnesī pēc TV šova sākuma „Pelnrušķīte” Kokarēviča kļuvusi par māmiņu

Stāsts par mūsdienu „Pelnrušķīti” aizsākās šī gada janvārī, kad telekompānija LNT aicināja meitenes pieteikties dalībai šovā, un kopumā atsaucās 69 kandidātes. Starp 12 veiksminiecēm šovā „Pelnrušķīte” iekļuva arī 28 gadus vecā Inese Kokareviča, kura pat nonāca līdz finālam, tomēr cīņā par galveno titulu un naudas balvu 5000 eiro vērtībā piekāpās jaunajai rakstniecei Kristīnei Teilānei.

Tuvojoties šova noslēgumam, izskanēja runas, ka finālā iekļuvusī pretendente uz „Pelnrušķītes” titulu esot mātes cerībās, turklāt par grūtniecību simpātiskā gaišmate uzzinājusi tieši šova laikā. Pati Inese baumas par mazuļa pieteikšanos noliedza. Viņa aizbildinājās, ka tā tomēr ir diezgan privāta lieta, tāpēc komentāros par šādu tēmu ieslīgt nevēlējās. Daiļava gan atklāja, ka princis esot atrasts - 2011. gada Ziemassvētkos Kokarēviča pieņēmusi deju pasniedzēja Viestura Timuļa bildinājumu, un jau vasarā viņa ar savu mīļoto vīrieti plānoja apprecēties.

Runas par konkurentes iespējamo grūtniecību šova finālā gan pieklusa, kad aprunātā fināliste Inese šova noslēguma demonstrēja lokanību un nostājās špagatā. „Nē, viņa laikam tomēr nav stāvoklī,” šo triku redzot, sačukstoties nosprieda vairākas citas šova dalībnieces.

„Esmu laimīga, jo vīrs katru dienu mums ar meitiņu atzīstas mīlestībā! Viņš nekad neiziet pa durvīm ārā, nepateicis šos vārdus mums abām!” jūsmo Inese. Pirms meitas piedzimšanas viņa ar līgavaini tikai sarakstījusies Dzimtsarakstu nodaļā, tomēr, kad mazā paaugsies, abi vēlas arī salaulāties baznīcā.

Pagaidām „Pelnrušķīte” neplāno atgriezties pie darba ģimenes uzņēmumā - deju studijā „Golda”,, kur strādāja pirms kļūšanas par māmiņu. „Šobrīd esmu atgājusi no aktīvās darbības, jo esmu pēcdzemdību atvaļinājumā un dzīvojos pa mājām ar bērniņu. Sievas un māmiņas misija man ir vissvarīgākā. Mana vīra sapnis ir sava deju studija ar plašām telpām, un tā ir mūsu nākamā iecere, pie kā strādājam. Vīrs ir vairāk radošais, bet es domāju, kā praktiski īstenot mūsu plānus un sapņus. Tā savstarpēji mēs viens otru papildinām un palīdzam vienam otram. Laikam jau mans „Pelnrusķītes” stāsts ir piepildījies, ” gandarītā tonī nosaka Inese.