12. oktobra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

JUBILĀRI LATVIJĀ

1980. gadā Ainārs Podnieks - bobslejists.

1970. gadā Uldis Locenieks - klarnetists, Jūras spēku orķestra virsleitnants.

1964. gadā Atis Sjanīts - Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos.

1947. gadā Aivars Siliņš - Dailes teātra aktieris (miris 2016. gadā)..

1940. gadā Andrejs Siliņš - Latvijas Zinātnes padomes (LZP) vadītājs, profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents.

JUBILĀRI PASAULĒ

1977. gadā Bode Millers - amerikāņu kalnu slēpotājs.

1975. gadā Meriona Džonsa - amerikāņu vieglatlēte.

1974. gadā Stīvens Lī - angļu snūkera spēlētājs.

1972. gadā Irina Pantajeva - krievu supermodele un aktrise.

1969. gadā Mārtija Magvaira - amerikāņu dziedātāja ("Dixie Chicks").

1968. gadā Hjū Džekmens - Austrālijas aktieris un dziedātājs.

1962. gadā Branko Crvenkovskis - bijušais Maķedonijas prezidents.

1955. gadā Ante Gotovina - Horvātijas ģenerālis.

1949. gadā Iļjičs Ramiress Sančess jeb Karloss Šakālis - venecuēliešu izcelsmes starptautiskais terorists.

1948. gadā Riks Pārfits - britu mūziķis ("Status Quo").

1942. gadā Melvins Frenklins - amerikāņu dziedātājs ("The Temptations", miris 1995.gadā).

1935. gadā Lučāno Pavaroti - itāliešu operas tenors (miris 2007.gadā).

1896. gadā Eudžēnio Montāle - itāliešu dzejnieks, Nobela prēmijas laureāts (miris 1981.gadā).

1875. gadā Alisters Kraulijs - ietekmīgs britu okultitsts un mistiķis (miris 1947.gadā).

1872. gadā Ralfs Viljamss - angļu komponists (miris 1958.gadā).

1866. gadā Ramsejs Makdonalds - Lielbritānijas valstsvīrs, bijušais premjerministrs (miris 1937.gadā).

1865. gadā Arturs Hārdens - angļu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1940.gadā).

1798. gadā Pedru I - Brazīlijas imperators (miris 1834.gadā).

1537. gadā Edvards VI - Anglijas karalis (miris 1553.gadā).

1490. gadā Bernardo Pisāno - itāliešu komponists (miris 1548.gadā).

1350. gadā Dmitrijs Donskojs - Maskavas lielkņazs (miris 1389.gadā).

NOTIKUMI LATVIJĀ

2007. gada 12. un 13.oktobrī stiprs vējš un nokrišņi izraisa virkni bojājumu un elektroenerģijas piegādes traucējumu aptuveni 19 000 AS "Sadales tīkls" klientu. Bojājumi tiek novērsti divu dienu laikā.

2006. gadā Latvijas Banka laiž apgrozībā jaunas piecu latu naudas zīmes.

2003. gadā Kultūras programmā "Iepazīsti Ameriku!" laukumā pie Rīgas Motormuzeja notiek Amerikas automobiļu izstāde, kurā apskatāmas vairāk nekā 50 dažādu marku un modeļu vieglās un kravas automašīnas. Izstādē apskatāmi ne tikai tādu ASV nozīmīgāko autobūves kompāniju kā "Ford Motor Company", "Crysler Motor Corporation", "General Motors Corporation" un "Packard" automašīnas, bet arī pēc individuāla pasūtījuma izgatavoti automobiļi.

2002. gadā stājas spēkā Latvijas un Bulgārijas līgums par atteikšanos no vīzām.

2001. gadā Latgales apgabaltiesa atzīst Rēzeknes rajona akciju sabiedrības "Strūžānu kūdras fabrika" maksātnespēju.

2000. gadā Latvijā pirmo reizi atzīmē Pasaules reimatiķu dienu.

1999. gadā savā vasarnīcā Liepājā tiek aizturēts 85 gadus vecais Krievijas pilsonis un Latvijas patstāvīgais iedzīvotājs Jevgeņijs Savenko. Viņu sauc pie kriminālatbildības un vēlāk arī notiesā par aktīvu piedalīšanos noziegumos pret cilvēci un par genocīdu pret Latvijas iedzīvotājiem.

1998. gadā ar tieslietu ministra Dzintara Rasnača rīkojumu tiek reģistrētas "Jehovas liecinieku" Rīgas Centra un Torņakalna draudzes. "Jehovas liecinieku" draudžu reģistrācija 1994.gadā atlikta par trim gadiem, bet 1996.gadā - atteikta.

1965. gadā tiek atklāta Rīgas Sporta manēža.

1905. gadā Latvijas dzelzceļnieki pievienojas Viskrievijas politiskajam streikam, kas sācies 7.oktobrī. 15.oktobrī Latvijas dzelzceļnieku streiks pāraug par vispārēju streiku, kas ilgst līdz 24.oktobrim.

1905. gadā tiek izdots Krievijas cara rīkojums, kas atļauj iedzīvotājiem brīvi pulcēties un apspriest dažādus jautājumus.

1196. gadā mirst pirmais Ikšķiles bīskaps Meinards.

NOTIKUMI PASAULĒ

2012. gadā Nobela Miera prēmija tiek piešķirta Eiropas Savienībai (ES) par Eiropas atjaunošanu pēc Otrā pasaules kara un tās nozīmīgo lomu stabilitātes veidošanā pēc Berlīnes mūra krišanas 1989.gadā.

2007. gadā Nobela Miera prēmija tiek piešķirta bijušajam ASV viceprezidentam Alam Goram un ANO klimata izmaiņu kontroles panelim par ieguldījumu sabiedrības informēšanā par globālo sasilšanu.

2006. gadā Francijas parlaments apstiprina likumu, kas par kriminālsodāmu pārkāpumu atzīst Pirmā pasaules kara laikā Osmaņu impērijas pastrādātā armēņu genocīda noliegšanu.

2002. gadā bumbu sprādzienos Bali naktsklubu rajonā iet bojā 202 cilvēki.

2000. gadā ar sprāgstvielām pildīts gumijas plosts Jemenas ostā Adenā ietriecas ASV karakuģī "Cole", bojā iet 17 amerikāņu jūrnieki, bet vēl 39 tiek ievainoti.

1999. gadā Pakistānas armijas komandieris Pervezs Mušarafs bez asinsizliešanas pārņem varu valstī, kad premjerministrs Navazs Šarifs mēģina viņu atlaist no amata.

1999. gadā piedzimst pasaules sešmiljardais iedzīvotājs.

1997. gadā nelielas lidmašīnas katastrofā iet bojā amerikāņu folkroka mūziķis Džons Denvers. 53 gadus vecā dziedātāja lidmašīna iegāzās Klusajā okeānā.

1991. gadā bijušais Kirgizstānas Augstākās padomes priekšsēdētājs Askars Akajevs pēc vēlēšanām kļūst par prezidentu.

1986. gadā bez vienošanās par bruņojuma kontroli Reikjavīkā beidzas ASV prezidenta Ronalda Reigana un Padomju Savienības līdera Mihaila Gorbačova tikšanās.

1984. gadā pieci cilvēki iet bojā Īru Republikāņu armijas (ĪRA) sarīkotā bumbas sprādzienā Anglijas pilsētas Braitonas viesnīcā "Grand Hotel", kurā tolaik notika Konservatīvo partijas konference. Sprādziens nogranda divas minūtes pēc tam, kad ēku atstāja Mārgareta Tečere.

1983. gadā bijušajam Japānas premjeram Kakuei Tanakam piespriež četru gadu cietumsodu par divu miljonu dolāru kukuļa pieņemšanu no kompānijas "Lockheed".

1978. gadā leģendārās pankroka grupas "Sex Pistols" dalībnieks Sids Višess tiek arestēts aizdomās par slepkavību, kad viņa draudzenes līķis tiek atrasts pāra viesnīcas numurā Ņujorkā.

1973. gadā Huans Perons tiek inaugurēts par Argentīnas prezidentu, viņa sieva kļūst par viceprezidenti. Pirms tam Peroni atgriezās valstī no trimdas Spānijā un uzvarēja vēlēšanās.

1970. gadā ASV prezidents Ričards Niksons paziņo, ka līdz Ziemassvētkiem no Vjetnamas tiks izvesti vēl 40 000 amerikāņu karavīru.

1968. gadā Ekvatoriālā Gvineja iegūst neatkarību no Spānijas.

1964. gadā PSRS palaiž Zemes orbītā kosmosa kuģi "Voshod 1", kas ir pirmais kosmosa kuģis ar vairāku personu apkalpi, turklāt arī pirmais lidojums, kurā apkalpe nelieto skafandrus.

1960. gadā Padomju Savienības līderis Ņikita Hruščovs, ANO Ģenerālās Asamblejas debašu laikā pārskaities par Filipīnu apgalvojumu, ka PSRS Austrumeiropā īsteno koloniālisma politiku, novelk kurpi un sit ar to vairākas reizes pa galdu.

1941. gadā vācu nacisti sāk Ukrainas pilsētas Dņipropetrovskas ebreju iznīcināšanu. Divu dienu laikā tiek nogalināti 11 000 ebreju.

1938. gadā sāk uzņemt leģendāro filmu "The Wizard of Oz" ("Oza zemes burvis").

1928. gadā Bostonas Bērnu slimnīcā bērnu triekas pacientam pirmo reizi izmanto tā dēvēto "dzelzs plaušu" - lielu cilindriskas formas aparātu, kurā ievietotam cilvēkam ar spiediena maiņas palīdzību tiek vēdinātas plaušas.

1918. gadā spēcīgā meža ugunsgrēkā ASV Minesotas štatā iet bojā 453 cilvēki.

1901. gadā ASV prezidents Teodors Rūzvelts oficiāli pārdēvē Administrācijas savrupmāju par Balto namu.

1823. gadā skots Čārzls Makintošs pārdod pirmo sava dizaina lietusmēteli.

1822. gadā Brazīlija pasludina neatkarību no Portugāles, Brazīlijas Pedru I kļūst par Brazīlijas imperatoru.

1810. gadā Bavārijas karaliskā ģimene uzaicina Minhenes iedzīvotājus pievienoties svinībām par godu Bavārijas kroņprinča Ludviga laulībām ar sakšu princesi Terēzi, aizsākot slavenā alus festivāla "Oktoberfest" tradīciju.

1681. gadā Londonā kāda sieviete tiek publiski nopērta par "iesaistīšanos politikā".

1492. gadā Kristofera Kolumba ekspedīcija Karību jūrā sasniedz Bahamu salas. Kolumbs ir pārliecināts, ka sasniedzis Austrumāziju.

1398. gadā uz Salinas salas Nemunas lejtecē starp Vācu ordeni un Lietuvas valdnieku Vītautu tiek noslēgts līgums, kurā ordenis par atteikšanos no pretenzijām uz Žemaitiju apsola atbalstīt Vītautu karagājienā pret Zelta Ordu. Bez tam šis līgums nozīmē abu pušu savstarpēju atbalstu centienos sagrābt krievu zemes. Lietuva atzīst ordeņa pretenzijas uz Pleskavu, bet ordenis - Lietuvas pretenzijas uz Novgorodas zemēm.

539. gadā Kuroša Lielā vadītā persiešu armija ieņem Babilonu.

Kasjauns.lv / LETA / Foto: no izdevniecības „Rīgas Viļņi” arhīva