Skolasbiedru ņirgas piespiež resnu meiteni izgriezt kuņģi. FOTO

Emmai no Līdsas (Lielbritānijā) šobrīd ir 17 gadi un tagad viņa lepni pozē britu mediju fotogrāfiem, jo skolasbiedru nievu ietekmē parakstījās bīstamajai kuņģa samazināšanas operācijai un tagad viņas apaļīgums nav vairs tik uzkrītošs. Ar saviem pašreizējiem 95 kilogramiem svara viņa itin normāli iekļaujas britu sabiedrībā. Savukārt, kādreizējie 133 kilogrami viņas dzīvi padarīja par elli.

Ar ņirgāšanos par resnumu Emma centās sadzīvot jau kopš bērnības. Kad meitenei bija 14, nežēlīgo vienaudžu izsmiešana kļuva nepanesama. „Jau kopš pamatskolas esmu jutusies atstumta. Mani terorizēja un izsmēja. Nebija iespējams dzīvot un justies kaut cik normāli,” savus smagos pusaudža gadus atceras meitene. Klasesbiedri viņas virzienā metuši dažādus priekšmetus un reiz pat kāds ietrieca viņas galvu sienā.

Meitenei lielā stresa dēļ sākās panikas lēkmes un viņa mēdza simulēt saslimšanas, lai tikai nav jāiet uz skolu atkal ciest kārtējos pazemojumus.

Taču Emmas ģimenei vajadzēja teju divus gadus, lai atrastu kādu ķirurgu, kurš piekristu veikt kuņģa samazināšanas operāciju tik jaunai meitenei. „Apmeklējot ārstus, viņi visi teica, ka manas sirds veselības stāvoklis ir katastrofāls. Viens dakteris norādīja, ka lielā svara dēļ mana sirds jūtas kā cilvēkam, kurš ik dienas izsmēķē 100 cigaretes. Taču neviens nenozīmēja kuņģa samazināšanas operāciju,” stāsta Emma. Viņa pati domā, ka nosliece uz korpulenci ir ģenētiski iedzimta no tēva. „Visgrūtāk ir ieskaidrot citiem, ka esi resns tāpēc, ka ģenētika tāda,” viņa uzskata.

Kad beidzot 16 gadu vecumā Emma nonāca klīnikā, lai veiktu vienas kuņģa puses izgriešanu, viņai nācās saskarties ar nesapratni no apkārtējiem. „Vairums domāja, ka es izvēlos visvieglāko ceļu, veicot operāciju. Taču viņi nezina, ka nebija nemaz tik viegli...”

Līdsā šādas operācijas pubertātes vecuma tīņiem veic ārkārtīgi reti, jo pastāv ļoti liels risks veselībai un dzīvībai – var sākties iekšējā asiņošana, trombu veidošanās. Tomēr viņai to veica – kuņģi sadalīja divās daļās, no kurām viena ir „nedzīva”, tika ražo žulti.

„Kad pamodos pēc operācijas, man likās, ka pēdējā stundiņa klāt, tik sāpīgi tas bija,” saka šobrīd jau dzīvespriecīgā Emma. Pamazām svars sāka kristies.

„Jūs neticēsiet! Pēkšņi skolasbiedri it kā kļuva citi cilvēki... Tie paši bērni, kas mani terorizēja un pazemoja, nu palīdzēja nest skolas somu!” Emmai nekad nav bijis tuvu draugu loks, taču tagad tāds sāk veidoties. Viņa vairs nav „autsaidere” sava resnuma dēļ.

Pusgadu pēc kuņģa operācijas viņa sver 95 kilogramus, taču cer notievēt vēl, jo ļoti alkst valkāt skaistas, sievišķīgas kleitiņas.