Vilis Daudziņš atklāj, kāpēc izvairās dziedāt

Vilis ir spēlējis leģendārajā rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa lugā „Skroderdienas Silmačos”, Kārlēnu. Vaicājot, kas lomā Vilim sagādājis vislielākās grūtības, viņš nedomājot atbildēja - dziesmu dziedāšana, jebkuru... „Dzīvē ir ārkārtīgi grūti, kad liek dziedāt. Tas ir pārpratums, ka es esmu aktieris,” smejot stāsta Vilis Daudziņš.

Viņš atcerējās kādu atgadījumu no studiju laikiem, kad bija jākārto eksāmens mūzikā. „Dziedāšanas eksāmenā man bija visvienkāršākais, kas var būt - jānodzied divas tautasdziesmas, kamēr kolēģiem bija jādzied daudz sarežģītākas dziesmas. Viena no tām manām dziesmām bija – „Strauja, strauja upe tecēj”, otra - „Aijā žūžū, lāča bērni”. Varētu domāt, ka vienkāršāk vairs nevar būt. Bet notika tā, ka uz eksāmenu koncertmeistars atnāca „jautrā prātā” un sajauca lapas. Es biju izdomājis dziedāt „Aijā žūžū, lāča bērni”, bet viņš priekšā nolika otru dziesma. Tā nu mums iznāca - viņš spēlēja ātro, lustīgo dziesmu, bet es vienalga dziedāju „Aijā žūžū, lāča bērni”,” atceras Daudziņš. Arī līksmajā koncertā Kalnciema kvartālā kopā ar muzikantiem un sievu Zani Vilis centās nodemonstrēt, kā tas toreiz skanēja...

Bet Viļa dzīvesbiedre, Zane Daudziņa gan pirms kāda laika intervijā žurnālam „Kas Jauns” atklāja, ka mūzika un dziedāšana viņai dzīvē ir ļoti svarīga. „Jūtos dubultlaimīga, ja izrādē ir iespēja dziedāt, jo dziedāšanas kā pašizpausmes man izteikti pietrūkst,” norādīja aktrise. Viņa labprāt dziedātu aktieru korī, bet saprot, ka dabūt kopā dažādu teātru aktierus uz kora mēģinājumiem būtu tikpat kā neiespējami, tāpēc pagaidām šī iecere paliek domu līmenī.