Brīnums! Meitenīte, kura piedzima ar vardes kājām, sper pirmos soļus. FOTO
Piecus gadus pēc nākšanas pasaulē mazā Emma spērusi savus pirmos soļus. Ārsti necerēja, ka tas notiks, jo meitene piedzima ar sevišķi retu slimību: viņas kājas un rokas bija tā savijušās, ka vairāk atgādināja vardes ekstremitātes.
„Viņa ir mūsu mazā princesīte un ļoti, ļoti liels malacis”- tā par savu meitu saka 5 gadus vecās Emmas vecāki, kuri ir visnotaļ kupla ģimene Lielbritānijā, kas pārdzīvojuši gadiem ilgus centienus, lai viņu bērns spētu dzīvot normālu dzīvi.
Mammai Reičelai, kurai Emmas dzimšanas brīdī bija 37 gadi, ārsti pateica, ka... dzims kroplis. Meitenei nebija muskulatūras abās kājās un dažviet arī rociņās. Māti informēja, ka gadījumā, ja Emma nenomirs pirmajās dzīvības dienās, viņai tik un tā visu atlikušo mūžu nāksies pavadīt ratiņkrēslā.
„Kad viņu ieraudzīju, manā priekšā bija miniatūrs vardulēns, nevis cilvēkbērns. Taču es nekad nebiju pieļāvusi pat domu par abortu, lai gan mediķi to rekomendēja,” britu medijam „The Daily Mail” stāsta sieviete. Viņa gan neslēpj, ka tas laiks bija šaubu un satraukuma pilns, jo redzēt savu meitu tik ļoti deformētā ķermenī nemaz neesot viegli. „Pataustīju viņas rociņas – tās bija kā tievas smilgas! -, un jutos tiešām briesmīgi. Taču domu par atteikšanos no Emmas nepieļāvu”.
Laiks pēc Emmas dzimšanas arī bijis ārkārtīgi grūts. Savā galvā mamma Reičele redzējusi tikai divas ainas: vai nu baltu zārciņu ar meitu tajā, vai nu viņu ratiņkrēslā visu mūžu. Slimība, kas bija skārusi Emmu, saucās artrogripoze, un līdz šim visā Lielbritānijā skar 260 bērniņus katru gadu, taču Emmas locītavu deformācija bija sevišķi smagā formā.
Bērna piecu nedēļu vecumā ārsti centās viņas kājas iztaisnot ar ģipšu uzlikšanu tām. Pagāja 3 gadi līdz viņi saprata, ka nekādus rezultātus tas nav devis, tāpēc Emmai veica sarežģītu operāciju. Process ekstremitātes gan iztaisnoja, taču staigāt viņa joprojām neprata, un mediķi nesolīja, ka tas vispār varētu notikt.
Tomēr notika! Emmas vecāki uzskata, ka tas ir ticības, cerības un rīcības dēļ. Ar īpašu kāju šinu palīdzību mazais meitēns šobrīd sāk staigāt. „Mēs tās viņai uz kājām likām katru dienu. Viņa lūdzās, ka negrib, ka nepatīk. Emma neraudāja, viņa šņukstēja, un mana sirds vai plīsa no žēluma. Šinu likšana arvien augstāk un augstāk uz kājiņas ir visai sāpīga padarīšana, taču Emma varonīgi visu izcieta. Un mums ļoti palīdzēja reitterapija, jāšana ar zirgiem,” stāsta māmiņa.
Tagad šim bērnam ir 5 gadi, un viņa stāv kājās patstāvīgi. Viņa iet uz bērnudārzu un cer drīzumā piedalīties dārziņa sporta dienā.