30 gadus vecā Helēna: "Badošanās dēļ izskatos pēc vecas, slimas sievietes". FOTO
Objektīvi jaunās Helēnas veselības stāvoklis ir kā 70 gadus vecam cilvēkam – tādu postu sievietei nodarījuši ēšanas traucējumi, kas viņu pavada jau kopš desmit gadu vecuma. Arī tagad Helēna nesver vairāk kā 38 kilogramus. Viņa ir anorektiķe.
Helēna Gilespija dzīvo Skotijā. Lai gan pēc vecuma viņa ir nobriedusi sieviete, anoreksijas dēļ viņa tā arī nekad nav spējusi uzsākt pati savu neatkarīgu dzīvi. Helēna turpina dzīvot kopā ar vecākiem un viņai praktiski nav nekādas privātās dzīves. Nekad Helēnai nav bijis mīļotais puisis, nekad viņa nav pat skūpstījusies.
„Man pat krūtis tā īsti nekad nav bijušas,” intervijā ziņu aģentūrai „Barcroft” ironiski saka Helēna. Viņas dzīve ir grūta. Helēna cieš no ēšanas traucējumiem jau kopš bērnības. Piemēram, 11 gadu vecumā viņa pārstāja ēst pilnvērtīgi, lai nekad nekļūtu pieaugusi. Tieši šāda absurda ideja nepameta meitenes prātu, un tas bija pamats anoreksijas aizsākumam.
14 gadu vecumā Helēna vizuāli gan izskatījās vēl pēc bērna, taču bija tik ļoti vārga, ka regulāri guva kaulu lūzumus, un kopš tā brīža Helēnas ķermenis iekšēji sāka strauji novecot. Jau toreiz ārsti viņai pateikuši, ka viņas kaulu sistēma ir kā 70 gadus vecai slimīgai sievietei. 15 gadu vecumā Helēnas svars nokritās līdz bīstamajiem 25 kilogramiem, un faktiski varēja just nāves dvašu pakausī. Protams, vecāki savu bērnu nogādāja slimnīcā, kur viņa ārstējoties pavadīja četrus mēnešus.
Taču anoreksija, kā zināms, ir viltīga kaite. Tās slimnieki labi melo, izliekas, dzīvo dubultu dzīvi. Nonākusi atpakaļ mājās Helēna atkal sevi badināja, atkal nokrītoties līdz 25 kg un atkal nonākot slimnīcā. Turpmāk tas cikliski atkārtojies vairāk kā 10 gadu garumā. Viņas dzīve bija mājas-slimnīca-mājas-slimnīca, un dzīvot dzīvi tajā situācijā neesot bijis iespējams.
Tagad Helēna par anoreksijas cēloņiem spriež: „Vecāki vienmēr uz mani bija likuši lielas cerības. Man bija ļoti augsta latiņa skolā, dejošanā, mūzikas nodarbībās. No manis vienmēr gaidīja, lai esmu vislabākā, un es ļoti centos,” viņa skaidro. „Teicamnieces” sindroms, iespējams, bija pamatā saslimšanai. Viņa vienmēr alka atzinību un mīlestību, un barojās no vārdiem „tu to paveici labi, tev sanāca”.
Ja šur tur dažas lietas mēdza neizdoties, tad uz svara zudumu to attiecināt nevarēja – to viņai izdevās nomest patiešām teicamā ātrumā. „Šī joma bija kaut kas, ko es varēju kontrolēt, kur viss atkarīgs tikai no manis, nevis no ārējiem apstākļiem. Citām tuklākām meitenēm tas nepadevās, bet man šī lieta gāja no rokas,” spriež Helēna.
Viņa dzīvojusi tikai iedomu pasaulē, līdz tas sagādāja lielas psiholoģiskas problēmas: draudzenēm sāka parādīties čaļi, viņai ne. Helēna labāk jutās, paliekot nepieauguša cilvēka pasaulē, saglabājot mazu meitēnu sevī. Tomēr ap 25 gadu vecumu sieviete, lai arī aizkavēti, sāka attīstīties. Tikai tad viņai parādījās mēnešreizes. Diemžēl augums nekādas sievišķīgākas aprises tā arī neieguva. „Man nekad nav bijušas krūtis! Tie izciļņi, ko var redzēt, ir protēzes un polsterētie krūšturi,” Helēna ir atklāta.
Pēdējā laikā Helēna sākusi atkopties, taču joprojām nav vesela. Viņa joprojām apēd uz pusi mazāk kaloriju nekā pienāktos. Svars ir nedaudz pakāpies un ir 38 kilogrami.
Atguvusi tik daudz spēka, lai normāli staigātu, Helēna vismaz 3 reizes nedēļā iegriezās līgavu kleitu veikalā. Viņai šobrīd ir 30 gadu un viņa ļoti vēlētos mīlēt kādu, apprecēties un dzemdēt bērnu. Taču viņas veselības stāvokļa dēļ nez vai Helēna jebkad būtu spējīga mazuli iznēsāt.
„Reizēm es jūtos kā Nekur-nekad-zemē. Ar mani diez vai notiks visas tās labās lietas, kas ar citām sievietēm notikušas un notiks. Visu laiku dzīvoju ar domu „ja vien, ja vien,” rūgtas ir Helēnas pārdomas.
Viņa domā, ka spēs uzsākt savu dzīvi, taču pati arī atzīst, ka pavisam normāla nebūs ne dzīve, ne viņa pati.
Anoreksijas slimniece Helēna (30)
