Šāda izskata sieviete atbaidot lielāko daļu vīriešu. FOTO
„Nevaru atrast sev vīrieti, es viņiem nepavisam nepatīku,” saka Amanda, sieviete pašos labākajos gados. Viņai ir 49, gandrīz pilnībā notetovēts ķermenis un uzkrītošs meikaps. Un tukšums privātajā sfērā...
Amandai Brignalai no Jorkšīras Anglijā ar tetovējumiem klāts 80% ķermeņa. Lēmumu izrotāt augumu viņa pieņēma 37 gadu vecumā, un šādā veidā „ārstēja” sevi no depresijas, ko radīja šķiršanās sāpes. Pēc desmit gadu ilgas šķietami saticīgas laulības vīrs Amandu pameta. Un viņa gluži vienkārši sāka sistemātiski apmeklēt tetovēšanas salonu... „Vairums sieviešu dvēseles sāpes ārstē ar jaunu frizūru. Es nolēmu mainīt visu imidžu,” viņa teic. Tobrīd arī abi laulībā dzimušie bērni aizgājuši katrs savā dzīvē, un Amanda palika viena.
Tagad sievietei ir 49 gadi, viņa ļoti vēlētos jaunas attiecības, taču atzīst, ka eksterjers potenciālos mīļākos atbaida. Amandai pašai savs vizuālais izskats tīri labi patīkot, taču tieši tamdēļ, ka tas traucē mīlestībai, viņa tomēr nožēlo apgleznoto ķermeni.
„Septiņu gadu laikā tikai vienu reizi biju uz randiņu, un tas bija vīrietis, kurš iepazīšanās saitā norādīja, ka viņam tetovējumi uz sievietes ķermeņa netraucē. Taču mūsu sakars tāpat bija īslaicīgs,” atceras Amanda. Viņa apzinās, ka vīriešiem šāda tipa sievietes visbiežāk nešķiet diez ko sievišķīgas, jo izskatās raupjas un skarbas, pretstatā dabā ieliktajai vēlmei būt kopā ar maigu, siltu būtni. „Es vienkārši neatgādinu rūpīgās māmiņas tipāžu. Ar pirmo iespaidu parasti ir gana – kungi sevi neapgrūtina ar vēlmi mani iepazīt tuvāk, uzzināt, kāda esmu patiesībā,” stāsta 49 gadus vecā dāma.
Daudzi viņas tetovējumi ir romantiskas tematikas. Piemēram, roku pirkstu iekšpusē rotājas banālais „LOVE”. Amanda ir neizsakāmi noilgojusies pēc vīrieša un mīlestības, taču saprot, ka tas ir bezcerīgi. Atbrīvoties no tetovējumiem viņa nedz īsti grib, nedz arī var – sieviete ir bezdarbniece. Iespējams, darba meklējumos arī traucē Amandas ekstremālais izskats. „Vienīgā vieta, kas man nav notetovēta, ir mana pakaļa. Nu, padomājiet – ne es to redzu, nedz arī kāds cits uz to pārredzamā nākotnē skatīsies...”