Žoržs Siksna pēc slimības no jauna mācās savu dziesmu vārdus. FOTO

2011. gada vasarā tautā iemīļotā dziedātāja Žorža Siksnas dzīve apmeta kūleni, jo atgriežoties Latvijā pēc koncertēšanas Kanādas un Amerikas latviešiem, lidmašīnā viņš pēkšņi piedzīvoja insultu un infarktu. Viņš nokļuva slimnīcā Amsterdamā, kur mediķi gan cīnījās tikai ar insulta sekām, nemaz nenojauzdami, ka bijis arī infarkts. To atklāja tikai Latvijas ārsti, nedēļu vēlāk.

Žoržs Siksna tic, ka tajā liktenīgajā lidojumā viņam klāt ir stāvējis Sargeņģelis. Tas pats, par ko viņš dzied savā dziesmā, jo pārciest divas tik nopietnas lēkmes – insultu un infarktu – turklāt izturēt gandrīz septiņas stundas, teorētisko četru vietā, kā uzskata mediķi, ir īsts brīnums.

Daktere slimnīcā liek spēlēt klarneti

„Lidojuma laikā nezināju un pat nenojautu, ka mani ir piemeklējis insults. Un tas ir labi, jo tad būtu vēl vairāk uztraucies,” uzskata dziedātājs.

Man palika slikti jau uzreiz pēc pacelšanās. Vājums izpaudās ar žagošanos, un blakus sēdošā meitene ar kabatlakatiņu slaucīja siekalas, kas man tecēja no mutes kaktiņa. Ļoti slāpa, neizsakāmi gribējās dzert. Bet lidojuma pašās beigās, kad gribēju paskatīties uz rokas, cik pulkstenis, un secināju, ka nespēju pagriezt kreiso roku... Savukārt kāpjot ārā no lidmašīnas, es nokritu. No lidostas uz slimnīcu mani aizveda ar ātrajiem,” atceras Žoržs Siksna, kurš par insultu uzzināja tikai pēc lidmašīnas nolaišanās, kad nokļuva slimnīcā.

„Kad nolaidos lejā, man bija šķība mute. Bet man līdzi bija klarnete, ko vienmēr ņemu līdzi ceļojumos, lai varu paspēlēt. Daktere ieraudzīja manu instrumentu, un lika uzreiz klarneti spēlēt. Iedeva sava kabineta atslēgas, lai eju tur trenēties. Pa to nedēļu, ko pavadīju Holandes slimnīcā, muti „dabūju atpakaļ”.

Slimnīcā bija arī klavieres. Manuprāt, arī mūsu slimnīcās vajadzētu. Atsevišķu telpu, kur var iet paspēlēt mūziķi, kas nonākuši ārstniecības iestādē,” aizdomājas dziedātājs, atklādams, ka pirmās domas, kas nāca prātā, bija, vai viņš vēl varēs strādāt... „Tā jau ir, ka cilvēks ar laiku paliek par savas profesijas vergu. Otrajā dienā, kad sapratu, ka varu staigāt un varēšu dziedāt, es nomierinājos.”

Skumst, ka daudzas dziesmas kļuvušas svešas...

Žoržs caur nopūtu bilst, ka tagad ir vajadzīga lielāka piepūle, lai turpinātu savas skatuves gaitas. „Koncentrēšanās spējas pēc insulta un infarkta samazinājās, tāpat arī ātrāk nogurstu. Aizvien pat mēģinājumos to izjūtu. Beigās, pēc stundas, jūtu lielu spēku izsīkumu. Tāpēc tagad sniedzu īsākus koncertus.

Bet darba ir gana, nesūdzos. Visas nedēļas nogales tuvāko pāris mēnešu laikā ir aizņemtas. Nupat piezvanīja un rezervēja manu uzstāšanos jau uz nākamo gadu – uz Annām, 26. jūlijā. Tas ir patīkami,” pasmaida dziedātājs, kurš jau četrus mēnešus pēc slimošanas centās atgriezties uz skatuves.

„Atsāku pamazām, bet pirmie koncerti bija diezgan „bēdīgi”. Pats jau nejutu, taču kolēģi man pateica, ka neskan labi.

Tagad no jauna mācos vārdus vairumam no savām vecajām dziesmām. Piemēram, „Notici”, un daudzām citām dziesmām no 78., 79. gada, teksti ir pilnībā jāmācās no jauna. Ir bijis arī, ka koncertos cilvēki prasa nodziedāt kādu no vecajām dziesmām, un man nākas atbildēt, ka nevarēšu, jo to dziesmu vairs neatceros...” skumji noteic Žoržs, atkārtodams: „Jā, visvairāk žēl, ka, paņemot rokā savu repertuāru, nākas secināt, ka daudzas dziesmas man ir svešas...Un no jauna iemācīties ir daudz, daudz grūtāk, nekā kādreiz.”

Ieskatīties lapiņā neatkārtojamās balss īpašniekam ir nepieciešams pat, dziedot savu populāro dziesmu „Sargeņģelis”. Žoržs atzīst, ka šī dziesma viņam ir ļoti mīļa.  „Dziesmu „Sargeņģelis” 1988. gadā uz Latviju atvedu no Vācijas. Tur biju dzirdējis, kā to izpilda viens bavāriešu ansamblis, un man tā dziesma dikti iepatikās. Latvijā man šo dziesmu brīnišķīgi atdzejoja, un tā aizvien ir manā repertuārā,” saka Siksna, kurš ar „Sargeņģeli” sava talanta cienītājus priecēs arī koncerttūrē „Nepalaid garām,” kurā viņš jau no šīs nedēļas dosies kopā ar jestro ansambli „Čigānzēni”. Pirmie koncerti notiks 28. septembrī Jelgavā, 4. oktobrī Valmierā un 5. oktobrī Ventspilī.

„Kādreiz vairāk biju uz sevi vērsts, taču tagad man patīk sadarboties arī ar citiem mūziķiem. Radošā sastrādāšanās ar „Čigānzēniem” man nudien paceļ garastāvokli! Jauni, enerģiski, temperamentīgi cilvēki. Esam arī sadraudzējušies,” atklāj Žoržs Siksna.

Neticami atklātu interviju ar Žoržu Siksnu lasiet žurnāla „Kas Jauns” šīs nedēļas numurā. Tajā dziedātājs atklāj daudz faktu par savu dzīvi, par ko iepriekš nekad nebija runājis, piemēram, par savām liktenīgajām sievietēm, šķiršanos, pieaugušās meitas atgūšanu un nesen piedzīvoto pirmo tikšanos ar mazdēlu.