Populāru izpildītāju dziesmas, kas izmantotas... spīdzināšanai! TOP’5
Britu jūras flotes komandieri pielietojuši Britnijas Spīrsas lielākos hitus, lai aizbaidītu somāliešu pirātus.
Slavenības
2013. gada 19. novembris, 06:00

Populāru izpildītāju dziesmas, kas izmantotas... spīdzināšanai! TOP’5

Jauns.lv

Kas to būtu domājis, ka ar Britnijas Spīrsas dziesmām var aizbaidīt pirātus? Neticami, taču tā ir balta patiesība.

Nedaudz vairāk nekā pirms nedēļas ažiotāžu izraisīja fakts, ka britu jūras flotes komandieri izmantojuši popzvaigznes Britnijas Spīrsas lielākos hitus, lai iebaidītu rietumu kultūru nīstošos somāliešu pirātus un liktu tiem pārtraukt kāpšanu kuģos.

Taču izrādās, ka Britnija nav vienīgā tūkstošu pielūgtā slavenība, kuras mūzika kalpojusi kā „militārs ierocis”. Lūk, vēl pieci citi mākslinieki, kuru mūzika izmantota... spīdzināšanai!

„Metallica” – „Enter Sandman”

Grupas „Metallica” dziesmas „Enter Sandman” griezīgās skaņas pielietojusi ASV valdība, lai izraisītu miega badu Irākas kara noziedzniekos, kuri nekad agrāk nebija baudījuši smagā metāla skaņas burvību.

Kristina Agilera ft. Redman – „Dirrty”

Saskaņā ar informāciju no ieslodzījuma vietas hronikas, Kristinas Agileras seksuāli piesātinātā dziesmā „Dirrty” nonstopā atskaņota Gvantanamas līča cietuma skaļruņos.

Eminems – „The Real Slim Shady”

Kad terorismā vainotais Binjams Mohameds atradies ASV cietumā, viņš 20 dienas pēc kārtas bijis spiests bez apstājas klausīties Eminema skaņdarbu „The Real Slim Shady”.

„Van Halen” – „Panama”

1989. gadā apdullinošā skaļumā Vatikāna vēstniecībā atskaņota grupas „Van Halen” un „The Clash” mūzika, kā arī translēts Hovarda Sterna šovs. Šāda metode piekopta, lai piespiestu Panamas diktatoru Manuelu Norjegu pamest savu slēpni.

Hulio Iglesiass – „Gwendolyne”

1973.. gadā , kad Čīles diktators Augusto Pinočets pārņēma varu, Enrikes Iglesiasa tēvs Hulio Iglesiass kļuva par „ieroci” cīņā ar tūkstošiem politisko oponentu. Ieslodzītajiem dienām ilgi vajadzēja klausīties šī latino popmūzikas izpildītāja melodijās.

Kasjauns.lv, Foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva