Ķemeru sanatorija pamazām iet bojā, arī šogad to neapkurinās. VIDEO

Ceturtdien bez panākumiem beidzies jau otrais mēģinājums pārdot izsolē bankrotējušajai kompānijai „Ominasis Latvia” piederošo Ķemeru sanatorijas kompleksu. Izsolei nebija pieteicies neviens pretendents.

Trešā izsole varētu notikt nākamgad, taču arī tai var paredzēt neveiksmi, ja vien par sanatoriju neieinteresēsies valsts vai Jūrmalas pašvaldība, vēsta LTV raidījums „Panorāma”. Pagaidām kūrortpilsētas pašvaldība, pēc visa spriežot, sanatoriju nedomā pirkt un pārņemt savā īpašumā. Jūrmalas domes valdošie Zaļo un zemnieku savienības politiķi ar mēru Gati Truksni priekšgalā, kas vēl nesen plašsaziņas līdzekļos optimistiski vēstīja par Ķemeru atdzimšanu, tagad par to vairs īpaši neuztraucas.

Jūrmalas domes vadība atradusi ieganstu nepiedalīties izsolē. Sākumā esot jānopērk citā zemesgabalā esošs pamests artēziskais urbums, kura īpašnieks citādi varētu traucēt Ķemeru sanatorijas iegādi.

Par formālu ieganstu artēziskā urbuma faktoru uzskata arī sanatorijas īpašnieka „Ominasis Latvija” administrators Ainars Kreics. Viņš atzīst, ka līdz šim privāti interesenti no malas, ieraudzījuši ēku kompleksu dabā, atzinuši to par viesmīlības biznesam neperspektīvu. Līdz ar to nav lielu cerību, ka privātu investoru izdosies atrast arī nākamā gada februārī plānotajā izsolē. Tajā bez ēkām tiks piedāvātas arī atgūtās gleznas, grāmatas un citi reiz Ķemerus rotājuši mākslas un interjera priekšmeti. „Pašlaik reāla pircēja nav un nevar cerēt, ka būs. Manuprāt ja reiz tas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis valstij un pašvaldībai būtu jāpieliek savs plecs,” spriež Kreics.

Tikmēr sanatorijai gaidāma vēl viena ziema bez apkures. Būveksperti gan atzinuši, ka pilnībā ēku tas neizpostīs, taču kopējais stāvoklis protams tikai pasliktināsies. Administrators apgalvo, ka naudas apkurei viņam nav. Tās pietiek tikai apsardzes nodrošināšanai.

„Nevaru to (apkuri) atļauties, jo man nav tādu līdzekļu, lai maksātu par apkuri. Sanatorija nav tikusi apkurināta jau desmitgadi, nāksies izturēt vēl vienu ziemu. Skaidrs, ka tādējādi mantas stāvoklis neuzlabojas, taču ļoti dramatisks pasliktinājums arī nav gaidāms,” aģentūrai LETA sacīja Kreics.

Viņš informēja, ka minimālās apkures izmaksas mēnesī būtu aptuveni 4000 latu - šāda summa būtu nepieciešama, lai apkurinātu vismaz sanatorijas pirmo stāvu, kurā veikti restaurācijas darbi. „Ir arī citi izdevumi, piemēram, objekta apsardze vien mēnesī izmaksā ap 5000 latu, bet atstāt objektu bez apsardzes nevar,” skaidroja Kreics. Sīkāk par Ķemeru sanatorijas problēmām skatieties „Panorāmas” videosižetā.