Alkotūrisms no Igaunijas uz Latviju attīstās straujos tempos - simtiem igauņu katru dienu "uztankojas" Ainažos. FOTO

Alkotūrisms no Igaunijas uz Latviju attīstās straujos tempos. Mūsu ziemeļu kaimiņu atbildīgās institūcijas var vienīgi noplātīt rokas – apstādināt tautiešu kāri pēc Latvijā nopērkamās „šmigas” nav viņu spēkos! Kasjauns.lv skaidro, cik daudz vienā reizē igauņu bāleliņš no Latvijas savā valstī var ievest „zaļā pūķa” litrus un kāds ir šī alkohola cienītāja portrets?

Kasjauns.lv jau rakstīja, ka Igaunijas pierobežā – Ainažos un Valkā – būvē jaunus un lielus alkohola tirdzniecības veikalus, jo pie mums stiprā dzira ir apmēram par trešdaļu lētāka nekā ziemeļu kaimiņvalstī un igauņi bariem vien dodas uz Latviju iepirkt grādīgo. Igaunijā alkohols ir dārgāks lielā akcīzes nodokļa dēļ un pie mums pat populāro igauņu liķieri „Vana Tallinn” un Igaunijā brūvēto šņabi var nopirkt ievērojami lētāk nekā Igaunijā. Līdz ar to ne tikai igauņi, bet arī somi, kas ar prāmi no Helsinkiem ieceļo Tallinā, dodas uz Latviju iepirkt „šmigu”. Lai attīstu alkotūrismu no Tallinas ostas pat noorganizēti speciāli autobusu reisi uz Ainažiem un Valku, lai uz mūsu pierobežas pilsētām atvestu „uztankoties” kāros somus.

Cik liela Eiropas Savienībā ir alkohola „rokas bagāža”?

Likumi Eiropas Savienībā visur ir vienādi un no vienas uz otru ES valsti cilvēks bez papildus muitas nodevām var ievest pamatīgu mājas bāriņa krājumu. Vienam cilvēkam atļauts no citas ES uz savu mītnes zemi kā „rokas bagāžu” izvest:

* 110 litrus alus;

* 90 litrus vīna (tostarp ne vairāk par 60 litriem dzirkstošā vīna) vai pārējo raudzēto dzērienu;

* 20 litrus vieglā alkohola (līdz 22 grādiem);

* 10 litrus stiprā alkohola.

Tas nozīmē - ja ar vieglo mašīnu no Valgas Valkā ieceļo ģimenīte četru cilvēku sastāvā, tā pāri robežai var pārvest iespaidīgu alkohola bateriju, kas pietiks ne tikai jautrai kārtējai nedēļas nogales pavadīšanai, bet ļaus bezrūpīgi dzīvot vairākus mēnešus.

Igauņu muitnieki un robežsargi var tik bezspēcībā noplātīt rokas: ar varu Eiropas Savienībā nevienam neaizliegsi dzert un to var darīt, kurā valstī tik sirds kāro.

Igauņa, kas iecienījis Latvijā pirktu „šmigu”, portrets

Tomēr, lai kaut mazliet iegrožotu nekontrolējamo alkohola „reni”, Igaunijas muitas un nodokļu departaments nolēmis robežšķēršošanas punktos uzstādīt videonovērošanas kameras, lai fiksētu automašīnas, kas pārāk bieži šķērso Igaunijas - Latvijas robežu un tādējādi tvarstītu vietējos dzērienu kontrabandistus, raksta Tallinas laikraksts „Postimees”.

Departaments paziņojis, ka negrasās tvarstīt vienkāršos tautasbrāļus, kuri no kaimiņzemes ieved nieka dažus desmitus litrus alkohola, bet gan tos, kas to dara vairumā – simtiem un tūkstošiem litru kontrabandas tālākpārdošanai. Un nākamgad tas būs vēl aktuālāk, jo Igaunijā akcīzes nodoklis alkoholam ar katru gadu tikai pieaugs, un tas atkal kļūs dārgāks.

Igaunijas muitas un nodokļu departamenta pārstāvis Urmass Koidu „Postimees” pastāstīja, ka nepārtraukti no Igaunijas Latvijā iebrauc auto un pēc apmēram pusstundas atkal dodas atpakaļ, un tā viens auto vairākas reizes pēc kārtas. Līdz ar to ir pamatotas aizdomas, ka šis auto nodarbojas ar kontrabandu. Ar videokemeru palīdzību tad tos arī nolemts tvarstīt. Tuvākajā laikā nolemts uzstādīt 14 videokameras uz Igaunijas – Latvijas robežas, lai noskaidrotu automašīnas, kas nesamērīgi bieži šķērso robežu.

Tikmēr kaimiņvalsts sociālo pētījumu kompānija „Emor” noskaidrojusi, ka visbiežāk uz Latviju pēc alkohola dodas igauņu tautības vīrietis vecumā no 35 līdz 49 gadiem, kura ģimenē uz vienu cilvēku mēneša vidējie ienākumi ir ne mazāki par 700 eiro.