Latviešu zemnieks: patlaban izdevīgi buļļus pārdot tālajai Irānai
Patlaban liellopu gaļas ražotājiem izdevīgāk nevis nobarot dzīvniekus gaļai, bet gan pārdot bullīšus eksportā, turklāt ņemot vērā perspektīvos tirgus Irānā un Itālijā, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" atzina Gaļas liellopu audzētāju biedrības vadītājs un zemnieku saimniecības "Valti" līdzīpašnieks Rihards Valtenbergs.
"Ja nodarbosimies tikai ar gaļas ražošanu, būsim zem ūdens. Lai nobarotu astoņus mēnešu vecu bullīti, viena gaļas kilograma pašizmaksa ir 2,51 lats. Tikmēr, lai saimniecība varētu attīstīties, vajadzētu četru sešu latu ieņēmumus. Dzīvo teļu un bullīšu eksports noteikti ir izdevīgāks - gan uz Eiropu, gan citiem reģioniem. Iepriekšējos gadus sūtījām liellopus uz Turciju, kur maksāja 2,50 latus par dzīvsvara kilogramu, un tā bija ļoti laba cena. Diemžēl turku iepircējiem sākās ekonomiskas problēmas, tāpat biznesu ietekmēja arī zirga gaļas skandāls un bažas par "zilās mēles" slimību," sacīja Valtenbergs.
Vienlaikus viņš atzina, ka pēdējā laikā pieprasījums pēc kvalitatīvas liellopu gaļas un arī vaislas materiāla ārvalstu tirgos pieaug.
"Lai gan Turcijas tirgus apsīka, pērn gada nogalē pavērās labas eksporta iespējas Irānā. Tāpat ļoti perspektīvas ir iestrādes Itālijas tirgū, kur ir ļoti liels pieprasījums pēc liellopiem, - itāļi vēlas pirkt Latvijas bullīšus un tos nobarot. Itāļi gatavi paņemt neierobežotu bullīšu daudzumu, nespējam to saražot. Arī Krievijas tirgus būtu attīstāms, tomēr šajā tirgū pastāv zināma problēma ar norēķinu kārtību. Līdz šim daži zemnieki, pateicoties personīgiem sakariem, sūta turp gaļu, un ir iecere paplašināties," atzina uzņēmējs.
Tāpat viņš noliedza apgalvojumu, ka vietējie restorāni gan gadiem ilgi žēlojas, ka labu liellopu gaļu neesot iespējams nopirkt.
"Nav tiesa, jo Latvijā tiek audzēti un ļoti labi baroti Eiropas labāko šķirņu liellopi. Te gan pastāv cita problēma, proti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi labprātāk iepērk pārstrādei tikai steiku, bet tas ir tikai apmēram 30% kautķermeņa, kamēr pārējos 70% zemniekam nav kur likt, attiecīgi steika cena nav maza. Tādēļ restorāniem izdevīgāk nopirkt saldētu gaļu porcijās," skaidroja Valtembergs.
Viņš arī norādīja, ka būtu nepieciešams ar valsts subsīdiju palīdzību attīstīt "Skolas pienam" līdzīgu programmu gaļas jomā.
"Būtu vairāki ieguvumi - bērni pusdienās saņemtu labas kvalitātes gaļu, bet zemnieks varētu pārdot visu gaļu. Bet šeit ir stāsts par valsts un pašvaldību iepirkumiem. Viens no šā gada svarīgākajiem uzdevumiem būs kopā ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi virzīt grozījumus likumā, lai tiktu iepirkta vietējā sezonālā pārtika," rezumēja Valtenbergs.
Patlaban Latvijā ar gaļas liellopu audzēšanu nodarbojas 750 saimniecības, ir 1872 ganāmpulki ar 43 000 govju, savukārt vidēji ganāmpulkā ir 58 liellopi. Nozare 2013.gadā saražojusi 7800 tonnu liellopu gaļas, eksportējusi 3608 dzīvniekus, un kopumā saražotās produkcijas vērtība ir 28,6 miljoni latu, kas veido 9,1% visas lopkopības produkcijas vērtības.
LETA, Foto: Ieva Lūka/LETA
