ES cūkgaļas tirgū veidojas liela pārprodukcija, vajadzīgs atbalsts vietējam tirgum
Eiropā pērn saražots par 19% vairāk cūkgaļas nekā nepieciešams, un pārprodukcija diktē konkurences pieaugumu par vietu trešo valstu tirgos, kur Latvijai pagaidām nav izredžu Āfrikas cūku mēra (ĀCM) dēļ. Latvija centīgi pildījusi visus regulējumus, lai no sērgas pasargātu kopējo Eiropas tirgu, tādēļ vietējie cūkaudzētāji vēlas pretī saņemt regulējumu vietējā tirgus aizsardzībai, piemēram, līdzvērtīgu PVN likmi kā lielākajai daļai Eiropas Savienības (ES) valstu, diskusijā aģentūrai LETA atzina nozares eksperti.
Kā atzina Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece, pēc vairāku gadu dziļās krīzes nozare patlaban nedaudz uzelpo. Šoruden vairāk nekā sešas nedēļas gaļas iepirkuma cena dzīvsvarā, turējās virs pašizmaksas un bija 1,20 eiro par kilogramu, patlaban gan atkal noslīdēja vidēji līdz 1,14 eiro. Taču cena nav būtiskākā problēma.
"Mani dara bažīgu ĀCM dēļ joprojām noteiktie pārāk stingrie ierobežojumi jeb izveidotās trīs zonas, kas liedz brīvi tirgoties ar cūkgaļu. Tirgū tie ir kā vārti uz vienu pusi - ārā drīkstam vest aizvien mazāk, bet importa gaļas plūsma nāk iekšā nepārtraukti. Protams, Latvija ir ES kopējā tirgū, tomēr tajā visiem dalībniekiem vajadzētu būt vienādiem spēles nosacījumiem. Šogad vismaz panācām, ka var tirgoties starp valstīm zonu ietvaros, Baltijas valstu starpā atbilstošā zonā tirgus drīkst notikt, tas atvieglos situāciju. Nav noslēpums, ka mūsu tirgus ir Baltija un Polija. Ļoti būtiski šo tirgu saglabāt, citādi, tirgojoties tikai Latvijā, esam pārāk atkarīgi no uzpircēja diktētās cenas," sacīja Lejniece.
Viņa arī norādīja, ka Eiropa 2015.gadā saražojusi 119% no nepieciešamās cūkgaļas salīdzinājumā ar 106% pirms Krievijas embargo. "Šie 19% ir pārprodukcija, ko vajag eksportēt, tāpēc ir ļoti svarīgi parādīt trešajām valstīm, ka ĀCM situācija tiek kontrolēta.Latvija centīgi izpildījusi visus Briseles regulējumus, lai pasargātu kopējo Eiropas tirgu, taču pretī mēs vēlētos saņemt tādu regulējumu, kas neiznīcinātu cūkkopības nozari mēra skartajās valstīs. Nepieciešams tirgus atbalsta mehānisms tiem uzņēmumiem, kas strādā ĀCM zonās, jo viņi nav vainīgi, ka mežacūku dēļ iekļuvuši zonā, kurā ierobežota dzīvnieku pārvietošana un tirdzniecība. Tas ir finansiāls apgrūtinājums biznesam. Vai arī otrs, radikālāks risinājums - ja jau nedrīkstam eksportēt, tad aizliedzam arī importēt," norādīja asociācijas vadītāja.
Arī SIA "Ulbroka" valdes priekšsēdētājs Aivars Kokts atzina pārprodukcijas problēmu, norādot, ka Eiropas cūkgaļas lielākais tirgus ir Ķīna, taču uz to raugās ne tikai Eiropa, bet arī lielākais konkurents nozarē - ASV.
"Ķīnieši nesen pat nopirka lielāko Amerikas gaļas pārstrādes kompāniju "Smithfiled", jo ķīniešiem trūkst gaļas, lai gan viņiem ir 51% visu pasaules cūku. Vēl lielas bažas ir jautājums, ko mēs darīsim kad praksē sāks darboties šoruden noslēgtais ES tirdzniecības līgums ar Kanādu un nākotnē, iespējams, ar ASV, jo mājlopu labturības normas, ārstēšanas pasākumi ir ļoti atšķirīgi. Piemēram, 160 pasaules valstīs ir aizliegts augšanas stimulatora raktopamīna lietošana, bet ASV tas ir atļauts. Ja no ASV vai Kanādas uz Latviju atnāks šādas gaļas krava, vai mūsu dienestiem pietiks drosmes pagriezt to atpakaļ? Nupat bija liels konflikts ASV un Krievijai, kur Krievijas dienests bija atradis šo vielu, līdzīgs gadījums bija arī ar Ķīnas kravu. Pasaulē visu laiku notiek cīņa par tirgu, un mēs esam tikai ļoti maza daļa no tā, tādēļ ļoti uztraucamies, ka nāk iekšā zemas kvalitātes produkti, kuri tiek piedāvāti par samērā augstu cenu," sacīja Kokts.
Savukārt saimniecības "Kunturi" īpašnieks Jurģis Krastiņš norādīja, ka nozares atbalstam ļoti nozīmīgs būtu samazinātais pievienotās vērtības nodoklis (PVN). "Tad mums būtu daudz mazāk diskusiju par ievesto pārtiku un konkurētspēju. Ieguvēji būs gan ražotāji, gan pircēji un tas kopumā attīstīs tautsaimniecību. Tikai četrās Eiropas valstīs pārtikai nav samazinātais PVN, ieskaitot Latviju," sacīja Krastiņš.
Viņam piekrita arī SIA "Druvas Unguri" direktors Teovils Stengrevičs. "Spānijā cūkgaļas cena ir ļoti līdzīga, kā Latvijā tad jautājums - kā var atvest gaļu uz šejieni, ieskaitot kaušanas un transporta izdevumus, ja redzam, ka oficiāli ziņotā cena ir tāda pati? Acīmredzot tiek veidotas PVN shēmas. Ja būtu samazinātais PVN, šādas shēmas bruktu nost," sacīja Stengrevičs.
Tikmēr saimniecības "Stepnieki" īpašnieks Aigo Gūtmanis pibilda, ka līdzās samazinātajam PVN cūkgaļas ražošanas nozarē vēlamsarī reversais nodoklis.
"Gribētos reverso nodokli arī mūsu nozarē, ne tikai graudkopībā. Šogad ieviesa graudiem, bija gan nelielas problēmas ar priekšnodoklis, pietrūka naudas, ko samaksāt piegādātājam par izejvielām, bet tas bija tādēļ , ka ieviesa gada vidū, nevis sākumā. Līdz ar to izveidojās tāds kā pārrāvums, bet domāju, ka nākamgad viss ieies sliedēs," sacīja uzņēmējs.
Kā ziņots, Latvijā 2016.g.1.jūlijā bija reģistrētas 305 520 cūkas. 2015.gadā tika saražotas 35 900 tonnas cūkgaļas. Pērn dzīvu cūku eksports naudas izteiksmē bija 14,7 miljoni eiro, šā gada pirmajā pusgadā - 5,1 miljons eiro. Vidēji Latvijas iedzīvotājs gada laikā patērē aptuveni 20 kilogramus cūkgaļas. Latvija gadā spēj nodrošināt 63% no vietējam patēriņam nepieciešamā cūkgaļas apjoma. Lauksaimniecības produkcijas struktūrā cūkgaļas sektors ieņem 5,1%, savukārt ozare nodokļos valsts budžetā ik gadu tiek nomaksā vairāk nekā septiņus miljonus eiro
