Aiziet labie kadri vai mūžīgie kafijotāji? Ierēdņi pamet darbu ministrijās

Jauns.lv

Pagājušajā gadā darbu Valsts kancelejā un ministrijās atstājuši vidēji 14,3% nodarbināto, liecina Finanšu ministrijas apkopotie dati.

Lielākā darbinieku rotācija bijusi Izglītības un zinātnes ministrijā, kur pagājušajā gadā darbu atstājuši 25% nodarbināto. Tai seko Vides attīstības un reģionālās attīstības ministrija, kur pērn no darba tika atbrīvoti 22%, bet Ekonomikas ministrijā darbu atstāja 21% strādājošo. Tieslietu ministrijā darbu pameta 19%, Iekšlietu ministrijā - 17%, Veselības ministrijā, Kultūras ministrijā, Finanšu ministrijā, Aizsardzības ministrijā katrā 16%, Valsts kancelejā darbu atstāja 15%, Labklājības ministrijā - 11%, bet Satiksmes ministrijā - 9%.Vismazākā rotācija ir Ārlietu un Zemkopības ministrijā, tajās pagājušajā gadā darbu atstājuši 5%.

Jau pērn bijušais Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs Mārtiņš Krieviņš atzina, ka Latvijā atalgojuma jautājums valsts pārvaldē ir satraucošs un tas turpina vājināt ierēdniecību.

"Atalgojuma jautājums valsts pārvaldē ir ļoti būtisks un ļoti satraucošs. Pēdējos gados atalgojums ir ticis iesaldēts, tostarp 2009. un 2010.gadā tas tika būtiski samazināts," atgādināja Krieviņš.

"Ja šis jautājums netiks risināts, tad, acīmredzot, mūsu valsts pārvalde tiks vēl vairāk novājināta un sagrauta," secināja bijušais PKC vadītājs. Viņš gan mudināja valsts sekretāriem atbrīvoties no tiem, kad darbā mīl dzert kafiju, piekožot bulciņas, un maksāt vairāk tiem kadriem, kas strādā tiešām daudz - arī brīvdienās un svētkos; tādējādi kopējo algu fondu varētu nemaz nepalielināt.