Desai viens nosaukums, bet garša - atšķiras. Izrādās, nekādu vienotu standartu nav
"Pērku gan "Doktora", gan "Krakovas" desu. Kaut arī produkta nosaukums ir vienāds, katrs gaļas kombināts izmanto dažādas izejvielas, un arī garša atšķiras. Vai tas ir pieļaujams? Kāpēc nav vienota standartu viena produkta ražotājiem?” jautā lasītājs Kristaps. "Kas Jauns Avīze" savā jaunākajā numurā skaidro, kā tas nākas.
Kristapam nav pretenziju pret desas kvalitāti, bet gan pret to, ka vienāds nosaukums negarantē vienādu garšu. Viņš atminas, ka padomju laikā un arī dažus gadus pēc neatkarības atgūšanas desas ar vienu nosaukumu garšoja līdzīgi, neatkarīgi no tā, kur ražotas – Liepājā, Jelgavā vai Rēzeknē. Tagad tā vairs nav.
Trīs doktordesas pat vienā firmā
Aplūkojot gaļas kombinātu piedāvājumu, var konstatēt, ka vārītās "Doktora" desas atšķiras pat viena uzņēmuma ietvaros. "Rīgas miesnieks" ražo trīs veidu dažādas "Doktora" desas, "Gaļas nams Ādaži" – četrus, bet uzņēmums "Ardeks" – pat astoņus veidus.
Arī pusžāvētās "Krakovas" desas receptūra atšķiras. Piemēram, "Marno " ražotajai pie sastāvdaļām norādīts liellopu šķiņķis, bet ne "Rīgas miesnieka", ne Jelgavas gaļas kombināta ražotās "Krakovas" desas sastāvdaļās tas nav minēts. Uzņēmums "Grāvendāle" vienkārši norāda – liellopu gaļa.
Arī pievienotās garšvielas atšķiras, un tas, protams, ietekmē garšu. Sen pagājuši tie laiki, kad bija noteikti vienoti standarti viena nosaukuma produktiem. Tas attiecas arī uz konfektēm "Gotiņa", tomātu mērcēm, ķimeņu sieriem, vaniļas zefīriem un daudziem citiem produktiem.
Vienotu standartu nav
Pārtikas un veterinārā dienesta Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere teic: “Vienotu standartu nav. Vienīgie, ja tā var teikt, standarti attiecas uz Eiropas Savienības līmenī aizsargātajiem produktiem, piemēram, Jāņu sieru, salinātu rudzu rupjmaizi un sklandraušiem, kas pagaidām ir vienīgie Latvijas produkti, kas reģistrēti kā produkti ar garantētu tradicionālo īpatnību. Tas nozīmē, ka tie ražojami pēc tradicionālas receptes un tehnoloģijas.”
Standarti nav obligāti
Zemkopības ministrijas preses sekretārs Kaspars Funts pauž ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta viedokli:
“Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) padomju laikā piemērotie standarti jeb "GOSTi", kas bija izstrādāti noteiktām preču grupām, tajā skaitā konkrētu nosaukumu desu ražošanai, vairs nav obligāti. Standarti nav obligāti piemērojami, tie ir brīvprātīgi. Ja tiks izstrādātas prasības desu vai citu gaļas produktu sastāvam, tie nebūs standarti, bet Ministru kabineta noteikumi, kuros būs noteiktas kvalitātes prasības. Tās būs obligātas tikai Latvijas ražotājiem.
Šobrīd ne valsts, ne arī ES līmenī nav noteikts vienots regulējums gaļas produktu, tajā skaitā arī desu, ražošanai. Katram ražošanas uzņēmumam ir savi iekšējie tehniskie noteikumi, pēc kuriem tiek ražoti gaļas produkti, bet katram uzņēmumam tie var būt atšķirīgi. Lai nacionālā līmenī tiktu izstrādāti obligāti piemērojami noteikumi attiecībā uz prasībām par gaļas produktu vai desu sastāvu, šādam ierosinājumam ir jānāk no nozares organizāciju puses.”
Ražotāji nebija atsaucīgi
Tieši tāpēc, lai novērstu situāciju, ka ar vienādu nosaukumu tiek ražoti un realizēti gaļas produkti, kuriem ir atšķirīga garša un kvalitāte, jau 2010. gadā Zemkopības ministrija aicināja Latvijas Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociāciju veikt gaļas pārstrādes uzņēmumu aptauju par nepieciešamību noteikt visiem mūsu ražotājiem vienādas kvalitātes prasības gaļas produktu, tajā skaitā arī desu, ražošanai. “Apstiprinoša atbilde netika saņemta, līdz ar to šādi noteikumi pagaidām nav izstrādāti,” piebilst Funts.
Paaugstinātas prasības gaļas produktiem ir noteiktas Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumos Nr. 461 Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība. Tie nosaka nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības vairākām pārtikas produktu grupām, tajā skaitā gaļai un gaļas produktiem. Tomēr ražotāju dalība šādā kvalitātes shēmā nav obligāta, bet tikai brīvprātīga.
Lai izvēlas pircēji
Viena no lielākajiem pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmumiem "Forevers" mārketinga nodaļas vadītāja Ilona Bukša saka:
“Jāatzīst, ka šobrīd tirgū nav vienotu standartu un receptūras, kas attiecas uz konkrētu gaļas ražojumu. Ja kādreiz doktordesa, Krakovas, Maskavas, Tējas desa un citi ražojumi garšoja vienādi, tad šobrīd vadīties pēc nosaukuma un gaidīt vienu garšu no dažādu ražotāju produktiem nebūtu pareizi. Pieaugot tirgus dalībnieku skaitam, uzlabojot un papildinot receptūru, tirgū ir sastopamas dažādas variācijas, un lielākoties ražotāji ir atkāpušies no kādreizējiem, padomju laika standartiem.
Jebkurā gadījumā, izvēloties gaļas produktus, viens no galvenajiem kritērijiem ir tā kvalitāte un tas, vai produkts ir garšīgs. "Forevers" novērojumi liecina, ka tieši pozitīva pieredze pircējam liek atgriezties pie kādas noteiktas desas un sava ražotāja. Arī ražotājam tas ir galvenais novērtējums, ka produkts un tā recepte ir izdevusies.”
