FM: ekonomikas izaugsme šogad varētu būt mazāka nekā pašlaik lēstie 4%
Piektdien publicētais ātrais Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) novērtējums par pirmo ceturksni liek domāt, ka ekonomikas izaugsme šogad tomēr varētu būt arī mazāka nekā pašlaik prognozētie 4%, vērtē Finanšu ministrijas (FM) eksperti.
Taču jāņem vērā, ka šodien ir publicēts tikai IKP ātrais novērtējums, kas balstīts uz daļēju informāciju par pirmo ceturksni, un pēc mēneša, saņemot pilnos datus IKP, novērtējums var mainīties, informē FM.
FM aprīlī samazināja ekonomikas izaugsmes prognozi 2014.gadam no 4,3% uz 4%.
FM plāno aktualizēt makroekonomisko rādītāju prognozes šā gada vasarā, gatavojoties 2015.gada budžetam, kad būs iespējams precīzāk novērtēt ekonomikas turpmāko attīstību un Ukrainas notikumu faktisko ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.
Šā gada pirmajā ceturksnī ekonomikas gada izaugsmes tempi Latvijā samazinājušies līdz 2,8%. Tas ir lēnākais ekonomikas pieaugums kopš 2011.gada sākuma, kad Latvija pirmo reizi atgriezās pie pozitīviem izaugsmes rādītājiem pēc krīzes pārvarēšanas.
Lai gan šajā periodā būtiski pieauguši ģeopolitiskie riski, izaugsmes tempu samazinājums galvenokārt tomēr noticis iekšējo faktoru rezultātā, un Ukrainas notikumu ietekme uz Latvijas ekonomiku šā gada pirmajā ceturksnī vēl nav jūtama. Sagaidāms, ka šo iekšējo faktoru ietekme uz ekonomiku būs īstermiņa, tomēr ģeopolitiskā situācija reģionā arvien saglabājas ļoti nestabila, un pašlaik ir riski Latvijas ekonomikas attīstībai, informē FM.
"Lai gan ekonomisko situāciju Latvijā šobrīd apdraud būtiski ģeopolitiski riski un izaugsmes tempi kļuvusi nedaudz lēnāki, jāatzīmē, ka pirmā ceturkšņa ekonomikas izaugsmes temps arvien mūs ierindo starp straujāk augošajām ekonomikām Eiropas Savienībā. Izaugsmes tempu piebremzēšanos pirmajā ceturksnī noteica arvien negatīvā ietekme uz apstrādes rūpniecību no AS "Liepājas metalurgs" darbības apturēšanas, mazāki elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas apjomi siltās ziemas dēļ, kā arī nedaudz lēnāks mazumtirdzniecības pieaugums pirmajos mēnešos pēc eiro ieviešanas. Šie gan ir īstermiņa faktori un turpmākajos ceturkšņos šo nozaru izlaides pieaugums kļūs straujāks," paziņojumā medijiem skaidro finanšu ministrs Andris Vilks (V).
FM norāda, ka Krievijas ekonomika ir nonākusi recesijā un Starptautiskais Valūtas fonds samazinājis Krievijas prognozi šim gadam no 1,3% uz 0,2%, kas negatīvi ietekmēs Latvijas preču un pakalpojumu eksportu.
Tajā pašā laikā pozitīvas tendences vērojamas pakalpojumu nozarēs, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni augušas par 3%, bet par īpašu pārsteigumu parūpējusies būvniecība, kur izlaide gada laikā augusi par 25%. Tas gan daļēji būs skaidrojams ar relatīvi labākiem laika apstākļiem šoziem, tomēr viennozīmīgi norāda uz pozitīvām tendencēm šajā nozarē. Papildu tam pozitīvi vērtējami noskaņojuma indikatori, kuri arī aprīlī saglabājušies augstā līmenī un nenorāda uz būtiskām izmaiņām ekonomikas attīstības tendencēs.
FM secina: ja nenotiks tālāka ģeopolitisko risku eskalācija, ekonomikas izaugsme šogad varētu būt nedaudz zem pašlaik prognozētā līmeņa, tomēr tas neietekmēs Latvijas izaugsmes perspektīvas vidējā termiņā.
Vairākas komercbankas jau iepriekš krasāk samazināja Latvijas šā gada izaugsmes prognozi. "SEB banka" Latvijas ekonomikas kāpumu pašlaik prognozē 2,9%, bet "Swedbank" - 3%.
