Arestētajam Latvijas zvejas kuģim norvēģi noteikuši prāvu soda naudu
Eiropas Komisija (EK) tuvākajā laikā nosūtīs notu Norvēģijai, pieprasot steidzami atbrīvot kopš janvāra arestēto Latvijas kuģi, atcelt tam uzlikto naudas sodu un ļaut turpināt sniega krabju zvejošanu, trešdien vēstīja raidījums "LNT Ziņas". Cita starpā kuģa apkalpei palūgts nerunāt ar medijiem.
Tā kā Norvēģija ignorējusi Latvijas Ārlietu ministrijas janvārī iesniegto notu atcelt krabju zvejas kuģa "Senators" arestu, mūsu zvejnieku aizstāvībā iesaistījusies arī EK. Otrdien Briselē tiekoties ar Latvijas Zemkopības ministrijas (ZM) delegāciju, Eiropas Savienības (ES) Vides, jūrlietu un zivsaimniecības komisārs Karmenu Vella uzsvēris, ka krabju zvejas kuģis no Latvijas nav veicis nelegālu zveju Norvēģijā un nav pārkāpis starptautiskās vienošanās, tāpēc tiesvedība pret Latvijas uzņēmumu būtu jāpārtrauc.
Kā stāstīja ZM Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš, Norvēģijai tiks nosūtīta nota par kuģa atbrīvošanu un visu noteikto sodu noņemšanu.
Patlaban norvēģi Latvijas uzņēmumam noteikuši 180 000 eiro lielu naudas sodu, taču kuģa aresta dēļ katru dienu rodas lieli zaudējumi piespiedu dīkstāves dēļ. Tie ir 6800 eiro katru dienu, kas matemātiski līdz šim sasummētos gandrīz 300 000 eiro.
"Skaidrs komisāra uzdevums saviem dienestiem meklēt finansiāli atbalstīt floti, lai līdz tam, kad šī dīkstāve beidzas un jautājums ar Norvēģiju ir atrisināts, flote un kompānija būtu rīcībspējīga arī finansiāli. Savā ziņā tā ir kompensācija, bet būtībā tie ir tādi kā strīdus izšķiršanas izdevumi," komentēja Didzis Šmits, Krabju zvejas asociācijas pārstāvis.
Uz arestētā krabju zvejas kuģa ir 30 zvejnieku un apkalpes locekļu. Norvēģi viņiem nav piemērojuši ierobežojumus, taču Latvijas uzņēmums ieteicis flotei izvairīties runāt ar medijiem, lai viņu izteikumus norvēģi neinterpretētu Latvijai par sliktu.
Tas ir arī visas ES nozīmes jautājums, jo norvēģu liegums latviešiem zvejot Norvēģijas ūdeņos nozīmētu liegumu arī pārējo dalībvalstu kuģiem doties ķert krabjus.
"Komisārs atzina, ka šis jautājums ir viņa prioritāšu ļoti augstā līmenī, seko līdzi, kā arī pats personīgi ir jau ticies ar attiecīgajiem Norvēģijas ministriem," stāstīja Riekstiņš.
Briseles politiķi pirmo reizi oficiālās sarunās Latvijas problēmu klātienē pārrunās ar Norvēģiju šo piektdien, tad arī varētu nojaust aptuveno lietas atrisināšanas laiku.
