Jānis Reirs: "Jaunais aizsardzības likums stiprinās Latvijas spējas"

Jauns.lv

Saeimas 3. jūlijā pieņemtais Valsts aizsardzības finansēšanas likums, kas paredz pakāpenisku finansējuma pieaugumu šai nozarei vismaz līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2020.gadā, ir vēl viens nozīmīgs solis Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanā, uzskata Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs.

“Krievijas agresija Ukrainā un ģeopolitiskās spriedzes pieaugums pasaulē ir devis skaidru signālu par objektīvu nepieciešamību stiprināt Latvijas aizsardzības spējas. Mēs varam droši paļauties uz NATO partneriem, taču arī pašiem ir jārūpējas par savu drošību un jāpilda solījumi, ko esam devuši saviem sabiedrotajiem, un viens no tiem ir nacionālais aizsardzības budžets 2% apjomā no IKP,” uzsver J. Reirs.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs norāda, ka līdzās aizsardzības budžeta palielināšanai Latvijas aizsardzības spējas un mūsu valsts iesaisti kolektīvās drošības sistēmas spēcināšanā būtiski papildina arī Rīgā izveidotais NATO izcilības centrs stratēģiskās komunikācijas jautājumos. “Stratēģiskā komunikācija ir izšķiroša NATO politisko un militāro mērķu sasniegšanā. Gan krīze Ukrainā, gan Krievija īstenotā maigā var Latvijā un centieni pārzīmēt Eiropas robežas skaidri parāda, cik liela nozīme ir mērķtiecīgai informācijas kampaņai,” uzsver J.Reirs.

Valsts aizsardzības finansēšanas likums paredz valsts aizsardzībai nākamgad atvēlēt finansējumu ne mazāku par 1% no prognozētā IKP apjoma, 2016.gadā ne mazāku par 1,1% no IKP, 2017.gadā - ne mazāku par 1,3% no IKP, 2018.gadā - ne mazāku par 1,5% no IKP, 2019.gadā - ne mazāku par 1,75% no IKP, bet 2020.gadā un turpmāk - ne mazāku par 2% no IKP.

Likumā paredzēta arī iespēja Ministru kabinetam lemt par līdzekļu pārdali aizsardzības finansējuma palielināšanai, ja tās nepieciešams noteiktu projektu īstenošanai. J.Reirs norāda, ka vienlaikus jānodrošina, lai valsts aizsardzības projektiem novirzītie resursi tiktu izlietoti racionāli un efektīvi, tai skaitā ņemot vērā to atdevi valsts tautsaimniecībai.