Atklāti citi sāpīgi piemēri ar preču kvalitātes atšķirībām Eiropā. Valstis sola sīvu cīņu par vienlīdzību

To, ka lielie ražotāji Ungārijas veikalos piedāvā zemākas kvalitātes preces, februāra vidū paziņoja arī Ungārijas valdība. Iestādes, kas Ungārijā atbild par pārtikas drošību, aplūkoja 24 produktus, kurus pārdod gan Ungārijā, gan Austrijā tādos veikalu tīklos kā "Lidl" un "Aldi", un secināja, ka "Manner" vafeles bija mazāk kraukšķīgas, bet vietējā "Nutella" krietni pliekanāka par Austrijā nopērkamo produktu.

Ungārijas premjera pārstāvis Janošs Lazars pirms pāris nedēļām sasauktajā preses konferencē paziņoja, ka bijis satraukts, lasot šī ziņojuma datus. "Es domāju, ka tas ir lielākais pēdējā laika skandāls," viņu citēja aģentūra "Reuters". Lazars sacīja, ka valdība uzsāks plaša mēroga izpēti, pārbaudot arī citus Ungārijā nopērkamos produktus.

Nogurušas arī Čehija un Slovākija, kuras kopīgi ar Ungāriju grasās izdarīt spiedienu uz Briseli, pieprasot aizliegt sliktāku produktu tirdzniecību mazāk turīgajās Eiropas valstīs, izmantojot to pašu nosaukumu un iepakojumu, nesen paziņoja Čehijas zemkopības ministrs Marians Jurečka, kurš norādījis, ka šīs valstis faktiski ir Eiropas "miskastes".

Aģentūra "Reuters" vēstīja, ka Čehijas patērētāji nereti sūdzējušies par starptautisko kompāniju rīcību, taču līdzekļu cīņai pret to trūkst, jo nelikumīgi tas nav. Tik vien kā uz iepakojuma jānorāda visas produktā izmantotās sastāvdaļas. Jurečka skaidro, ka ir pieprasījis veikt pārtikas kvalitātes pētījumu, kas jūnijā varētu tikt pabeigts. Liekot tos kopā ar Slovākijas un citu iestāžu secināto, valstis grasās izdarīt spiedienu uz Eiropas Savienību cerībā mainīt noteikumus, kas atļauj šādu rīcību.

"Mūsu galvenais mērķis ir mainīt Eiropas Savienības likumdošanu. Ja precei ir viens ražotājs un viens iepakojums, un no pirmā acu uzmetiena tas ir viens un tas pats produkts, arī sastāvdaļām jābūt vienām," viņš skaidroja aģentūrai "Reuters".

2015.gadā Ķīmijas un tehnoloģiju universitātes veiktajā pētījumā tikmēr tika secināts, ka Čehijā nopērkamā šķīstošā kafija, jogurts, margarīns un gaļas produkti bija ražoti no citām sastāvdaļām.

Tiesa gan, pārtika Čehijā ir aptuveni par ceturtdaļu lētāka nekā kaimiņu Vācijā, liecina "Eurostat" dati. Tomēr čehi nereti dodas uz tuvējām ārzemēm, lai, izmantojot atlaides, nopirktu kvalitatīvākas preces. Jurečka norāda: "Ja tas ir vienotais tirgus, tad dodiet visiem pircējiem vienādu pieeju vienādas kvalitātes produktiem, ja tie izskatās vienādi."

Starptautiskās kompānijas tikmēr taisnojas, ka dažādas receptes izmanto, lai izdabātu Eiropas tautu dažādajām garšu kārpiņām, ko Jurečka neuzskata par ticamu skaidrojumu. Viņš nedomā, ka čehiem un austriešiem varētu būt tik krasi atšķirīgas kulinārās gaumes, jo Austroungārijas impērijas ietekmē viņu ēdienkarte esot visai līdzīga.

Slovākijas sāpe

Arī slovākiem šajā jautājumā ir ko piebilst - pārtikas kvalitātes uzraugi atklājuši vairākus produktus, kuri smaržo un izskatās citādāk nekā Vācijā un Austrijā nopērkamie. Piemēram, vienai un tai pašai apelsīnu sulai atšķīrusies krāsa un smarža. "Patērētāji sagaida vienādu kvalitāti no vienādiem zīmoliem, neraugoties uz valsti, kur prece ražota vai nopirkta," februārī sasauktajā preses konferencē sacīja Slovākijas zemkopības ministre Gabriela Matčena.

Eksperti gan saka, ka atsaucība tam Eiropas Savienības varas gaiteņos var būt zema, jo institūcijas interesē nevis kvalitāte, bet gan dalībvalstīs nopērkamo pārtikas produktu drošība un nekaitīgums. 

Slovāki, veicot ekspertīzes, izvēlējās 22 dažādus pārtikas produktus, tostarp piena, gaļas un zivju izstrādājumus, šokolādi, konditorejas preces, sieru un dzērienus. Tika pārbaudīts gan iepakojums, gan produkta svars, kas norādīts uz paciņas, gan krāsa, garša un smarža. Inspektori testos koncentrējušies uz tādiem kvalitātes rādītājiem kā tauku un olbaltumvielu daudzumu gaļā un pievienoto papildsastāvdaļu daudzumu, piemēram, saldinātājiem un krāsvielām.

Secināts, ka aptuveni puse produktu atšķīrās, būtiski mainot arī kvalitāti - bija zemāks gaļas saturs, lielāka tauku proporcija, vairāk mākslīgo saldinātāju un konservantu un arī mazāks produktu svars gramos.

Veikalu tīkls "Lidl" tikmēr pauda neapmierinātību par dažiem analizētajiem produktiem, sakot, ka, piemēram, šķiņķa gadījumā inspektori neizvēlējās divas identiskas preces. "Tas no patērētāju skata punkta ir nepareizi un maldinoši - salīdzināt divus dažādus produktus," sacīja "Lidl" preses pārstāvis Tomass Bežaks, paužot cerību, ka notikusi kļūda.

Arī citi uzņēmumi nepiekrita secinātajam. Vafeļu ražotāju uzņēmums, piemēram, taisnojies, ka izmanto vienādas sastāvdaļas visiem tirgiem. Uzņēmums arī aicināja publicēt pārbaužu datus, lai varētu komentēt izmantotās metodes uz rezultātus.

Līdzīgas pārbaudes veiktas arī iepriekš

Šāda veida pārbaudes, kuros secināts, ka pārtikas produktu kvalitāte Eiropas rietumos un austrumos atšķiras, Slovākijā veikti arī 2011.gadā. Arī toreiz secināts, ka starptautiskie uzņēmumi šķiro, kādus produktus sūta uz dažādām valstīm, izmantojot vienu un to pašu zīmolu. Produkts, kurš patiesi visās pārbaudītajās valstīs neatšķīrās, bijusi "Milka" šokolāde.

Eiropas Komisija gan toreiz norādīja, ka apsūdzības ir nepamatotas, norādot, ka kompānijām ir tiesības adaptēt savus produktus dažādiem noieta tirgiem. Kamēr tiek ievēroti drošības noteikumi, produkti drīkst atšķirties, kā rezultātā uzņēmumiem ir iespēja izmantot dažādas sastāvdaļas un arī mainīt gala cenas.

"Atsevišķu produktu boikotēšana ir vienīgais veids, kā pārliecināt ražotājus, ka Slovākijas tirgus ir tieši tikpat labs, cik rietumu," tikmēr izteikušās kareivīgi noskaņotās slovāku amatpersonas.

Par to runāts arī Latvijā

Latvijas Radio un portāls lsm.lv vēstī, ka par šo problēmu jau pērn runāja arī Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere, kura strādā Iekšējā tirgus un patērētāju komitejā. "Daudzi cilvēki ir izbaudījuši to, ka kaut vai tādi sadzīvē lietojami priekšmeti kā veļas pulveris, vai tāda viela kā kafija, kosmētikas, parfimērijas izstrādājumi ir ar pilnīgi atšķirīgu kvalitāti - tas, ko mēs nopērkam Vācijā, un tas, ko mēs nopērkam Latvijā, lai gan iesaiņojums, nosaukums ir viens pret vienu," saka Vaidere.

Tomēr divi mēģinājumi pieņemt rakstisku rezolūciju līdz šim nav vainagojušies ar panākumiem, atzina deputāte.

“Mēs esam sagatavojuši rezolūciju, rakstisko deklarāciju par šo jautājumu,” norāda Vaidere. „Bet jāsaka, ka Rietumvalstu deputātiem nav lielas intereses par šo jautājumu. Tāpēc ir ļoti grūti dabūt cauri šo visnotaļ pamatoto prasību. Bet mēs turpināsim. Tas arī ir vienotā tirgus jautājums,” bilst EP deputāte.