Vilks: bezdarbs Latvijā sarūk tāpēc, ka rodas jaunas darba vietas
Šogad Latvijā bezdarbs samazinās jaunu darba vietu veidošanās ietekmē, atzīmēja finanšu ministrs Andris Vilks, komentējot ceturtdien publiskotos jaunākos darbaspēka apsekojuma datus.
"Atšķirībā no dažu iepriekšējo ceturkšņu situācijas, kad bezdarba samazināšanos bija ietekmējusi arī iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes samazināšanās, šogad bezdarbs krītas tikai jaunu darba vietu veidošanās ietekmē. Vienlaikus sarucis arī ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits, kas tāpat signalizē par situācijas uzlabošanos darba tirgū," teica Vilks.
Finanšu ministrijā atzīmēja, lai gan ekonomikas izaugsme pēdējos ceturkšņos ir nedaudz samazinājusies un darba tirgu skārusi lielākā metālu ražošanas uzņēmuma darbības pārtraukšana, bezdarba līmenis Latvijā turpina jūtami samazināties un otrajā ceturksnī darba meklētāju īpatsvars ir nokrities līdz 10,7%, kas ir zemākais līmenis kopš 2008. gada.
Ministrijā norādīja, ka darba vietas pēdējā gada laikā visvairāk veidojušās veselības un sociālās aprūpes, būvniecības, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu (IT) sfērās, kur kopējais aizņemto darba vietu skaits palielinājies gandrīz par deviņiem tūkstošiem. "Īpaši jāatzīmē IT nozare, kur šā gada otrā ceturkšņa sākumā aizņemto darba vietu skaits bijis par 10% lielāks nekā pirms gada, un tā arī ir viena no nedaudzajām nozarēm, kurā strādājošo skaits ievērojami pārsniedz pirmskrīzes laika maksimumu," piebilda ministrijā.
Tāpat Finanšu ministrijā atzīmēja, ka savukārt darba vietu skaits pēdējā gada laikā ir samazinājies apstrādes rūpniecībā, šajā gadījumā atspoguļojot praktiski tikai "Liepājas metalurga" darbības pārtraukšanas ietekmi, kā rezultātā darba vietu skaits metālu ražošanas nozarē un visā apstrādes rūpniecībā kopumā samazinājies aptuveni par diviem tūkstošiem. Otra nozare, kur strādājošo skaits pretēji apstrādes rūpniecībai pakāpeniski ir samazinājies visus pēdējos gadus, ir finanšu pakalpojumu nozare.
"Galvenais darba vietu veidotājs pēc krīzes ir bijis privātais sektors, bet šogad nedaudz palielinājusies arī sabiedriskā sektora loma, pirmām kārtām augot darba vietu skaitam pašvaldību sektorā," norādīja ministrijā, atzīmējot, ka privātajā sektorā aizņemto darba vietu skaits šogad pirmā ceturkšņa beigās bijis par 6,5 tūkstošiem jeb 1,2% lielāks nekā pirms gada, kamēr sabiedriskajā sektorā strādājošo skaits gada laikā audzis par 2,7 tūkstošiem jeb 1%. Savukārt reģionālā skatījumā lielākais darba vietu radītājs ir Rīgas reģions, pēdējā laikā īpaši Pierīga, un salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo laiku būtiski audzis strādājošo skaits arī Zemgales reģionā – par 4,1%, krietni pārsniedzot pārējās Latvijas pieauguma rādītājus.
Ministrijā arī atzina, ka Latgales reģionā situācija darba tirgū īpaši neuzlabojas, un, lai gan bezdarba līmenis arī tur pakāpeniski samazinās, tas sasniegts uz iedzīvotāju aizbraukšanas un zemākas ekonomiskās aktivitātes rēķina, kamēr darba vietu skaits turpina samazināties. Pēc neliela pieauguma iepriekšējos gados, šā gada pirmā ceturkšņa beigās aizņemto darba vietu skaits Latgalē bijis par 0,9% mazāks nekā pirms gada, kamēr visur citur Latvijā strādājošo skaits ir pieaudzis.
"Kopumā skatoties situācijas attīstību šā gada laikā, redzams, ka darba tirgus uzlabojumi pakāpeniski kļūst lēnāki, atspoguļojot nedaudz vājāko ekonomikas izaugsmi un darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita pakāpenisko samazināšanos. Valsts ieņēmumu dienesta dati rāda, ka darba ņēmēju skaita pieaugums, kas pirmajā ceturksnī bija tuvu 1%, pēdējos mēnešos sarucis uz pusi, un šāda tendence, visdrīzāk, turpināsies arī turpmākajos mēnešos. Līdzās jau minētajiem faktoriem tālāku situācijas uzlabošanos darba tirgū šogad vājinās arī Krievijas konflikts, kura tiešā ietekme uz nodarbinātību Latvijā gan būs nebūtiska, taču, bremzējot kopējo ekonomikas izaugsmi, saruks arī jaunu darba vietu veidošanās iespējas," klāstīja ministrijā.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka šogad otrajā ceturksnī Latvijā bija 106,2 tūkstoši darba meklētāju jeb 10,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir par 0,8 procentpunktiem mazāk nekā 2013.gada attiecīgajā laika periodā un par 1,2 procentpunktiem mazāk nekā šogad pirmajā ceturksnī. Savukārt nodarbināti Latvijā šogad otrajā ceturksnī bija 889,1 tūkstotis jeb 59,3% iedzīvotāju, kas ir par 1,4 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada, un par 0,7 procentpunktiem vairāk nekā šogad pirmajā ceturksnī.
