Polijas vēstnieks mierina, ka Latvijas tirgu nepārpludinās poļu lauksaimniecības produkcija

Runājot par Krievijas noteikto embargo lauksaimniecības precēm, Novakovskis norādīja, ka pašlaik embargo radītā ietekme uz Polijas ekonomiku nav liela. Turklāt Polija veic vairākus pasākumus, lai palīdzētu ražotājiem pārorientēties uz citiem tirgiem. Polija meklē noietu Indijā, Azerbaidžānā, Balkānu pussalas valstīs un citur, kur ir milzīgi tirgi, kas attīstās.

Vēstnieks pieļāva, ka embargo noteikšana, iespējams, ietekmēs produkcijas piegādi un tirdzniecību ar tām valstīm, ar kurām tirdzniecība līdz šim nav bijusi tik aktīva.

Novakovskis uzsvēra, ka Latvijai nevajadzētu satraukties par to, ka tagad Latviju pārpludinās lētāki Polijas produkti. Latvijas tirgus nav tik liels, lai uz šejieni vestu nozīmīgu produkcijas daudzumu. Pagaidām Krievijas noteiktais embargo Polijas tirgū nav būtiski ietekmējis cenas, lai varētu runāt par dempingu.

Vēstnieks uzskata, ka pašlaik nav iemesla politiski iejaukties Eiropas Savienības tirgū, jo tas pats sevi regulē. Viņš arī pieļāva, ka Latvijas ražotājiem ir iespēja vest savu produkciju uz Poliju, kur varbūt tie nevar konkurēt ar cenu, bet var censties konkurēt ar augstas kvalitātes produktiem.

Kā ziņots, šodien koalīcijas padomes ārkārtas sēdē spriedīs par valdības rīcību vietējo ražotāju aizsardzībai, iepriekš norādīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes loceklis Edgars Tavars.

Sēde notiks Saeimas Viesu zālē plkst.9.30, informēja Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) preses sekretāre Džeina Tamuļeviča.

Sēdē iecerēts spriest par operatīvajiem risinājumiem situācijas uzlabošanai. Uz sanāksmi plānots uzaicināt arī Iepirkumu uzraudzības biroja, Valsts kontroles, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvjus, lai, pieņemot lēmumus, izvairītos no negribētiem likumu pārkāpumiem vai nezināšanas dēļ pieļautām kļūdām, norādīja Tavars. Institūcijas tiks aicinātas sniegt skaidrojumu par iespējamiem atbalsta pasākumu veidiem vietējiem ražotājiem.

Kā ziņots, ZZS valde aicināja Straujumu sasaukt koalīcijas ārkārtas padomes sēdi, lai izskatītu jautājumu par valdības rīcību vietējo ražotāju aizsardzībai saistībā ar Krievijas noteiktajām sankcijām pret Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tostarp Latviju, informēja ZZS preses sekretāre Dace Kārkliņa.

Politiskā spēka valde uzskata, ka ir nekavējoties jārīkojas, lai zaudējumus neciestu ne tikai uzņēmumi, bet arī to darbinieki un viņu ģimenes. Apstākļos, kad nopietni apdraudētas saražotās produkcijas realizācijas iespējas, pastāv risks, ka uzņēmumi būs spiesti sašaurināt darbību un atlaist darbiniekus.

ZZS valde ir pārliecināta, ka šādā ārkārtas situācijā valstij ir jāspēj aizstāvēt vietējos ražotājus ar konkrētiem un īsā termiņā veicamiem atbalsta pasākumiem. Piemēram, grozot Publisko iepirkumu likumu, var paredzēt, ka valsts un pašvaldību iestāžu iepirkumos priekšroka tiek dota vietējo ražotāju precēm. Tādējādi iepirkumos ekonomisko izdevīgumu vērtētu nevis pēc zemākās cenas principa, bet no ieguvumiem tautsaimniecībai kopumā.

7.augustā Krievija ieviesa pilnīgu embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam un piena produktiem no ES, ASV, Austrālijas, Kanādas un Norvēģijas. Publiskajā telpā izskanējusi informācija, ka Krievija varētu ierobežot arī rūpniecības preču importu no ES un ASV.

2013.gadā Latvijas preču eksports uz Krieviju sasniedza 1,16 miljardus eiro, tai skaitā pārtikas preču - 52,8 miljonus eiro, norāda Kārkliņa.

Kā ziņots, Eiropas Komisija (EK) 18.augustā paziņojusi, ka saistībā ar Krievijas noteikto embargo sniegs lauksaimniekiem atbalstu 125 miljonu eiro apmērā. Atbalsta pasākumi paredz kompensēt pilnu augļu un dārzeņu cenu, vēlāk šos produktus izplatot bez maksas.

Palīdzību saņems tomātu, burkānu, kāpostu, piparu, ziedkāpostu, gurķu, kā arī sēņu, ābolu, bumbieru, ogu, vīnogu un kivi audzētāji.

Savukārt valdība 12.augustā lēma Krievijas sankciju skartajiem Latvijas uzņēmumiem piešķirt nodokļu brīvdienas, eksporta tirgu apgūšanai piešķirt papildu piecus miljonus eiro. Premjerministre Laimdota Straujuma (V) norādīja, ka zemkopības jomā tiks veiktas nepieciešamās izmaiņas, lai paplašinātu kredītu galvojumus un subsidētu kredītprocentus. Tāpat zemkopības jomā plānots vērsties Eiropas Komisijā ar aicinājumu Eiropas Savienības valstīs paaugstināt intervences cenu. ZM ir izstrādājusi ieteikumus pašvaldībām, kā sagatavot iepirkuma specifikāciju, lai reģionālie produkti tiktu izmantoti skolās un bērnudārzos.

LETA/Foto:  Krists Spruksts, LETA