Banku analītiķi: gada otrajā pusē algas Latvijā turpinās augt
Gada otrajā pusē turpināsies darba samaksas pieaugums Latvijā, atzina aptaujātie banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par darba samaksas izmaiņām Latvijā otrajā ceturksnī.
"Swedbank" vecākā ekonomiste Lija Strašūna norādīja - ņemot vērā pastāvošo ģeopolitisko nenoteiktību, visticamāk, uzņēmumi būs piesardzīgi gan paaugstinot algas, gan pieņemot jaunus darbiniekus šā gada otrajā pusē. "Tādējādi arī iedzīvotāju tēriņi turpinās augt, bet ļoti mēreni. Bet, protams, pastāv inerce, un, pateicoties jau notikušam algu kāpumam šī gada sākumā, iedzīvotāju ienākumi šogad būs lielāki nekā pirms gada. Arī pirktspēja būs augstāka, jo patēriņa cenu kāpums ir ļoti vājš," sacīja Strašūna.
Viņa atzīmēja, ka strādājošo pirktspēja ir augusi straujāk nekā bruto alga, pateicoties sociālo iemaksu samazinājumam par 0,5%, kā arī neapliekamā minimuma un atvieglojumu par apgādājamiem palielināšanai gada sākumā. Savukārt alga uz rokas, ņemot vērā visai nelielo cenu kāpumu, otrajā ceturksnī bija par 7,6% lielāka nekā gadu iepriekš. "Kopumā nu jau var teikt, ka strādājošo pirktspēja ir atgriezusies pirmskrīzes līmenī – vidējā neto alga ir vien par 0,7% mazāka nekā vēsturiskais maksimums 2008.gada ceturtajā ceturksnī, ņemot vērā arī cenu kāpumu šajā periodā," teica ekonomiste.
Vienlaikus viņa atzina, ka iedzīvotāji nesteidzas iztērēt visu ienākumu kāpumu un arī nodarbinātības kāpums šogad ir bijis ļoti vājš. Strašūna atzīmēja, ka mājsaimniecību depozīti turpina augt, norādot, ka šā gada jūlijā mājsaimniecības banku kontos ir turējušas par 13% vairāk nekā pirms gada. Savukārt mazumtirdzniecības gada izaugsme saglabājas diezgan mērena – 3,9% jūlijā un augusta sākumā pasliktinājies arī patērētāju noskaņojums, viņa atzīmēja.
Savukārt "DNB Bankas" makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš minēja - lai arī algu pieaugums otrajā ceturksnī nedaudz palēlinājās, tas joprojām ir tālākam patēriņa kāpumam labvēlīgs, turklāt ir izteikti visaptverošs. "Trīs lielākajās ekonomikas nozarēs – rūpniecībā, transportā un tirdzniecībā, algu pieaugums ir ļoti līdzīgs - starp 6,4% un 6,6%. Svarīgi piebilst, ka kopējā izmaksāto darba algu summa ir augusi straujāk, par 0,9% pieaugot nostrādātajam laikam. Tas ir ļoti svarīgi brīdī, kad nodarbināto skaits gandrīz pārstājis augt saskaņā ar darbaspēka apsekojuma datiem," teica Strautiņš.
Tāpat viņš atzīmēja, ka, pateicoties nodokļu samazināšanai, reālā alga par stundu augusi par 7,6% un attiecīgi kopējā algu fonda pirktspēja augusi par 8,5%. "Tātad ienākumu pieaugums joprojām apmēram divkārt pārsniedz patēriņa pieaugumu. Tik liela prioritāte uzkrājumu palielināšanai Latvijas iedzīvotājiem nav bijusi raksturīga, un grūti pateikt, kad tā noplaks. Kā liecina Eiropas Komisijas publicētie patērētāju aptauju apakšindeksi, viņu pārliecība par savu spēju palielināt uzkrājumus un šī mērķa svarīgumu ir augstākā līmenī nekā jebkad. Tāpēc gada otrajā pusē patēriņa pieaugums vēl visdrīzāk saglabāsies apmēram pašreizējā līmenī," klāstīja Strautiņš.
Aģentūra BNS jau rakstīja, ka šogad otrajā ceturksnī Latvijā mēneša vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa bija 762 eiro, kas ir par 6,4% jeb 46 eiro vairāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā un par 3% jeb 22 eiro vairāk nekā ceturksni iepriekš.
BNS
