Latvijas parāds aug - vai par to jāsāk uztraukties?

Fiskālās disciplīnas padomes loceklis Andrejs Jakobsons norāda, ka pašreizējais Latvijas parāda līmenis joprojām ir drošās robežās. Viņš uzsver, ka tas ir būtiski zemāks par Eiropas Savienībā noteikto 60% slieksni no IKP, līdz kuram parāda pieaugums vēl tiek uzskatīts par pieņemamu.

Tomēr ekonomisti atgādina – valsts parāds nav tikai abstrakts skaitlis. Pieaugot kopējam aizņēmumu apjomam, palielinās arī procentu maksājumi, kas jāsedz no valsts budžeta. Bankas “Citadele” galvenais ekonomists Kārlis Purgailis skaidro, ka līdzekļi, kas tiek novirzīti parāda apkalpošanai, citādi varētu tikt ieguldīti veselības aprūpē, izglītībā vai citās sabiedrībai nozīmīgās jomās.

Finanšu ministrija norāda, ka būtisku ietekmi uz valsts finanšu tendencēm atstāj ģeopolitiskā situācija un nepieciešamība palielināt aizsardzības izdevumus. Vienlaikus valdība noteikusi robežu – finansējot papildu drošības vajadzības, valsts parāds nedrīkst pārsniegt 55% no IKP. Ministrija uzskata, ka šāda pieeja ļaus saglabāt parādu ilgtspējīgā līmenī arī turpmāk.

Audzis arī budžeta deficīts. Pērn tas pārsniedza vienu miljardu eiro, kas ir par gandrīz 367 miljoniem vairāk nekā gadu iepriekš. Tiesa, situācija joprojām ir labāka nekā 2022. gadā, kad deficīts sasniedza 1,7 miljardus eiro.

Andrejs Jakobsons atzīst, ka tuvākajos gados budžeta deficīts, visticamāk, saglabāsies, bet valsts parāds turpinās pakāpeniski augt. Lai budžetu pilnībā sabalansētu, būtu nepieciešami ļoti radikāli politiski lēmumi.

Uz citu Eiropas valstu fona Latvija vēl aizvien saglabā salīdzinoši stabilas pozīcijas. Taču Baltijas mērogā aina ir mazāk labvēlīga – Igaunijas valsts parāds ir aptuveni 24% no IKP, bet Lietuvas – ap 39%, kas ir ievērojami zemāk nekā Latvijā.