Strautiņš: piena pārstrādē krīze, bet metālu nozarē uzplaukums

Pārtikas pārstrāde gadu vēl sāka ļoti pārliecinoši, bet trešajā ceturksnī jau izlaide samazinājās gan Krievijas rubļa vērtības krituma, gan embargo ietekmē. Visvairāk cietusi piena pārstrāde - augustā un septembrī izlaide tajā bijusi apmēram par desmitdaļu mazāka nekā gada sākumā, norāda eksperts.

"Tomēr piena nozares tālāka nākotne izskatās ļoti labi. Cenām krītot, Latvijas un Baltijas uzņēmumu konkurētspēja ir pieaugusi, kas pārvērtīsies lielākās tirgus daļās šobrīd pieejamajos eksporta tirgos, un cenas atkal sāks augt. Precīzi zināms nav tikai laiks, ko šis process prasīs," norāda Strautiņš.

Pretstatā pārtikas ražotājiem metālapstrāde un mašīnbūve gada gaitā sniegumu ir ievērojami uzlabojusi. Jo īpaši Strautiņš atzīmē metālapstrādi, kas, pēc pievienotās vērtības mērot, ir pārliecinoši svarīgākā šī klāstera daļa. Metālizstrādājumu ražošana septembrī gada griezumā pieauga par 11,4%, pirmo deviņu mēnešu vidējais kāpums ir 3,2%.

Acīmredzama ir attīstītas metālapstrādes mijiedarbība ar mašīnbūvi, kas savukārt nodrošina ar iekārtām pārējo ekonomiku, bet metālapstrāde tieši apkalpo arī citas nozares, skaidro Strautiņš. Samazinoties zemo algu priekšrocībām, nākotnē arvien lielāka nozīme būs tieši labvēlīgai biznesa videi, kuru lielā mērā veido citu ražotāju klātesamība.

"Bieži tiek uzsvērts pašsaprotamais, ka uzņēmumiem ir jādomā par darba ražīguma kāpumu. Taču jau šobrīd uzņēmumi mēdz strādāt ar ļoti modernām iekārtām, darbinieku kvalifikācija visumā ir augsta. Latvijā joprojām var atrast arī tehnoloģiski atpalikušus uzņēmumus, bet tie, kuriem ir vērā ņemama ietekme uz makro skaitļiem, mēdz būt visnotaļ mūsdienīgi. Uzņēmuma ražīgums atkarīgs ne tikai no tā paša, bet arī apkārtējās vides, pirmkārt jau vietējo piegādātāju esamības," norāda Strautiņš.

Viņš piebilst, ka pārsteidzoši strauji septembrī ir augusi elektrisko mašīnu ražošana, par 12,7% gada griezumā. Taču, tā kā liela daļa nozares izlaides ir eksports uz Krieviju, apjomu pieaugums var nenozīmēt ienākumu pieaugumu. Tāds liktenis šogad piemeklējis nozares līderi "Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcu", kas šogad palielinājusi ražošanu apmēram par 15%, bet tas nodrošinājis vien ienākumu saglabāšanos. Augstāko pēcpadomju ēras punktu septembrī sasniedza auto detaļu un piekabju ražošana.

"Nemainīgs ir nozīmīgais kokapstrādes devums rūpniecības attīstībā šogad, septembrī tās ražošanas apjoms bija vēsturiski vislielākais. Šogad ļoti pārsteidza kokzāģētavu darbība, tās līdz šim nebija spējušas būtiski palielināt izlaidi virs līmeņa, kas tika sasniegts ap laiku, kad Latvija pievienojās ES un varēja domāt, ka tie ir nozares "stikla griesti", ko nosaka izejvielu pieejamība. Šogad zāģētavām palīdzēja negaidīti augstas pārdošanas cenas, bet izejvielu pieejamību uzlabojis imports. Taču tālākā nākotnē vienalga galvenais attīstības virzītājs būs tālākās pārstrādes produktu ražošana," informē Strautiņš.

Situācija Latvijas rūpniecības galvenajos eksporta tirgos joprojām saucama par remdenu, norāda eksperts. Eirozonas iepirkumu vadītāju indekss (PMI) oktobrī bija tuvu robežai, kas nošķir izaugsmi no lejupslīdes, bet nedaudz virs tās. Latvijas galvenais tirgus aug ļoti lēni, bet ir iespēja pārdošanu palielināt uz tirgus daļas iegūšanas rēķina, kā tas kopumā ir noticis iepriekšējos gados.

"Nedaudz labāka varētu būt situācija Centrālās un Austrumeiropas valstīs, kuru PMI indekss oktobrī bija nedaudz augstāks nekā eirozonā (51,3 pret 50,6 punktiem) un arī dinamika ir labvēlīgāka - līmenis ir augstākais astoņu mēnešu laikā, un tas atbilst apmēram 5% gada pieaugumam. Latvijā šobrīd rūpniecības izlaides kāpums ir lēnāks, bet, atsākot darboties "Liepājas metalurgam" un noslēdzoties citiem investīciju projektiem, nākamgad tas savukārt varētu būt straujāks," piebilst Strautiņš.

Jau ziņots, ka 2014.gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem samazinājās par 1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Samazināšanos ietekmēja produkcijas apjoma samazinājums elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē par 8,1%, bet pieaugums bija apstrādes rūpniecībā par 0,5%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 4,1%.

Straujākais ražošanas apjoma pieaugums bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā - par 62,6% un ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanas nozarē - par 17,4%. Gada deviņos mēnešos produkcijas apjoms pieauga arī pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: kokapstrādē - par 8,1%, pārtikas produktu ražošanā - par 3,8% un gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas, - par 3,2%.