Mazie un jaunie zemnieki - Latvijas lauku nākotnes pamats. Kāds viņiem pieejams atbalsts?

Problēma ar atbalstu mazajiem un jaunajiem lauksaimniekiem ir tāda, ka šīs abas lauksaimnieku grupas nevar pilnībā nošķirt, tās jāskatās kopā, saka Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis: “Gan Latvijā, gan Eiropā atbalsts šiem lauksaimniekiem tiek skatīts īpaši. Problēma ir tajā, ka gan Latvijā, gan visā Eiropā lauksaimnieku vidējais vecums kļūst arvien augstāks jeb vecāks. Ir saprasts - ja nenotiks paaudžu maiņa un ja nebūs jauno lauksaimnieku, situācija kļūs ļoti sarežģīta, jo cilvēki noveco, un lauksaimniecībā ienāk maz jaunu cilvēku.”

“Ir svarīgi, lai būtu daudz mazo lauksaimnieku”

Jaunie cilvēki daudz ātrāk un vienkāršāk uztver jaunās tehnoloģijas, modernāku pieeju lauksaimniecībai. Savukārt tie, kas gadu desmitiem ir strādājuši tradicionāli, bieži vien grūti pārorientējas uz jaunām tehnoloģijām un risinājumiem. Tāpēc jauno lauksaimnieku atbalsts ir īpaši būtisks, un viņiem tiek paredzētas īpašas programmas un papildu maksājumi, uzsver Guntis Gūtmanis.

Runājot par mazajiem lauksaimniekiem, situācija ir sarežģītāka. No vienas puses, liela daļa mazo lauksaimnieku nodarbojas ar to vairāk kā dzīvesveidu vai ģimenes saimniecību pašpatēriņam, nevis kā ar galveno ienākumu avotu. Bieži vien viņi strādā citur, bet savā piemājas saimniecībā kaut ko saražo. Tomēr ne vienmēr šī produkcija nonāk pārtikas ķēdē, kas ir svarīgi patērētājiem.

“Ja skatāmies vienkāršoti no tirgus viedokļa, tad varētu likties, ka vajadzīgi tikai lieli, ražojoši lauksaimnieki, kas nodrošina preces piegādi pārtikas ķēdēm. Taču tas nav tik vienkārši. Piemēram, sarunās ar kolēģiem Ukrainā, kur kara dēļ situācija ir ļoti sarežģīta, viņi uzsver, ka no drošības viedokļa ir svarīgi, lai būtu daudz mazu lauksaimnieku laukos. Tas nodrošina elastīgumu – viņi spēj ātrāk saražot un piegādāt pārtiku mazām vietām un ķēdēm. Ir daudz vieglāk izsist no ierindas vienu lielu saimniecību nekā simts mazas.

Tāpēc ļoti svarīga ir lauku apdzīvotība un tas, lai cilvēki laukos paliktu. LOSP nostāja vienmēr ir bijusi, ka jābūt līdzsvaram – gan mazajiem un jaunajiem lauksaimniekiem, kas nodrošina lauku apdzīvotību, gan lielajiem, intensīviem, ražojošajiem lauksaimniekiem. Visiem ir jābūt iespējai izdzīvot un pastāvēt, jo katram ir sava vieta pārtikas ķēdē un lauku sabiedrībā. Mūsu galvenā nostāja – nodrošināt, lai katra grupa varētu saprātīgi izdzīvot un attīstīties, jo tikai tā var saglabāt dzīvotspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi.”

Daudz darba un vēl vairāk prasību

Latvijas Jauno zemnieku kluba valdes priekšsēdētāja Sandra Eimane, kura saimnieko 25 govju saimniecībā Kuldīgas pusē, saka, ka ir saņēmusi atbalstu, kas paredzēts mazajiem lauksaimniekiem, un teic, ka tas bijis ļoti nozīmīgs. Saimniece nevēlas atklāt, cik konkrēti liels bijis šis atbalsts, bet tas bijis zem desmit tūkstošiem eiro.

Viņa ir saņēmusi gan ISIP (īstermiņa aizdevums no Ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta), gan EMLA (paaugstinātu labturības prasību un emisiju mazinošā lopkopība), gan PAR, gan EKO6 (zālāju saglabāšanas veicināšana lopkopības saimniecībās atbalsts). Citus gadus ar daļu no atbalsta summas atjaunojam tehniku un kūti, vai slaukšanas iekārtai kādas detaļas, bet šogad vairāk izmantosim saistību nosegšanai. Tā pašlaik nākas darīt vairākām saimniecībām.”

Sandra Eimane uzsver, ka jaunajiem un mazajiem lauksaimniekiem pieejami dažādi atbalsta veidi un projekti, taču ceļš līdz tiem nereti ir sarežģīts: “Lai saņemtu atbalstu, ir jāsasniedz attiecīgie mērķi, kas dažkārt šķiet pat nereāli. Pieteikšanās procesā nākas saskarties ar birokrātiju – dokumentiem, fotogrāfijām un atskaitēm, kas mēdz “pazust” sistēmā. Tas rada neizpratni, kāpēc valsts neuzticas pašu zemnieku darbam.”

Viņa norāda arī uz pārmērīgu kontroli no institūciju puses – bieži pārbaudes notiek klātienē, kas mazajiem saimniekiem nozīmē papildu laiku un stresu. “Daudzi zemnieki galu galā izvēlas vispār nepieteikties atbalstam, jo atskaitīšanās ir pārāk apgrūtinoša,” viņa piebilst.

Jānodala dzīvesveida un produktīvā lauksaimniecība

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis uzsver, ka īpaši svarīgi ir nodrošināt mērķtiecīgu atbalstu mazajiem un jaunajiem zemniekiem – tieši viņi veido nākotnes pamatu Latvijas lauksaimniecībai: “Jānodala dzīvesveida lauksaimniecība no produktīvās. Produktīvā spēj radīt izrāvienu – gan ekonomiski, gan inovāciju un eksporta jomā. Savukārt dzīvesveida lauksaimniecība savukārt nodrošina zemes uzturēšanu un lauku ainavu, bet nenes būtisku ekonomisku pienesumu.” Rolanda Feldmaņa ieskatā, politikai jāspēj līdzsvarot abas puses – cienīt dzīvesveida saimniecību nozīmi, taču prioritāri virzīt resursus uz produktīvām, izaugsmi veicinošām saimniecībām, kas rada darba vietas un pievienoto vērtību valstij.

Investīcijas cilvēkos un nākotnē

Mazie un jaunie zemnieki ir Latvijas lauku mugurkauls. Tie uztur dzīvu lauku vidi, saglabā tradīcijas un nodrošina pārtikas ražošanu vietējā mērogā. Taču, lai šis mugurkauls nebūtu trausls, ir nepieciešams skaidrs redzējums – kam un kā sniegt atbalstu. Tikai tad, ja jaunie zemnieki redzēs nākotni laukos un saņems taisnīgu, saprotamu atbalstu, Latvijas lauki būs ne tikai apdzīvoti, bet arī ekonomiski dzīvotspējīgi. Mazie lauksaimnieki šobrīd var pretendēt uz šādām atbalsta programmām:

Lai veicinātu mazo saimniecību attīstību, KLP (kopējās lauksaimniecības politikas) stratēģiskajā plānā 2023–2027 izveidots investīciju atbalsts ”Atbalsts ieguldījumiem mazajās lauku saimniecībās”, kam kopumā novirzīti 20 miljoni eiro. Līdz šim jau 410 saimniecības saņēmušas atbalstu ar kopējo finansējumu 7 miljoni eiro.

Maziem un vidējiem lauksaimniekiem mērķētais TM finansējums 2023.-2027. gadā, milj. eiro:

Atbalsta mērķis ir palielināt ražošanas produktivitāti un efektivitāti, uzlabot konkurētspēju un veicināt ilgtspējīgu attīstību. Finansējumu var izmantot tehnikas iegādei, būvniecībai, energoefektivitātes uzlabošanai vai tūrisma attīstībai saimniecībā. Atbalsta intensitāte ir 50–85% no projekta izmaksām, ar maksimālo summu līdz 30 000 eiro.

Maziem un vidējiem lauksaimniekiem mērķētā TM finansējuma izmaksa 2023. un 2024. gadā:

No 2023. gada tiešo maksājumu ietvaros ir ieviests ilgtspēju sekmējošais pārdalošais ienākumu papildatbalsts (PM) un maksājumam mazajiem lauksaimniekiem (MLS) ar mērķi taisnīgāk un efektīvāk pārdalīt ienākumu atbalstu mazām un vidējām saimniecībām. PM tiek maksāts par saimniecības pirmajiem 3,01-100 ha, savukārt, MLS ir ikgadējs maksājums 500 eiro par saimniecību gadā, un tas aizstāj visus pārējos tiešos maksājumus.

Saimniecības kuru platība nepārsniedz 10 hektārus ir atbrīvotas no nosacījumu sistēmas (laba lauksaimniecības un vides stāvokļa un tiesību aktos noteikto pārvaldības prasību) pārbaudēm un atbalsta samazinājuma piemērošanas. Līdz ar KLP regulu grozījumiem, kas drīzumā stāsies spēkā, nosacījumu sistēmas prasības netiks attiecinātas uz MLS saņēmējiem.