Latvijas Banka informē par uzkrājumiem Latvijas pensiju otrajā līmenī pēdējos 15 gados
Uzkrājumi Latvijas pensiju otrajā līmenī pēdējos 15 gados ir būtiski pieauguši, tomēr daļa, kas tiek ieguldīta aktīvos Latvijā, ir samazinājusies no 61,6% 2010. gadā līdz 7,9% 2024. gadā, teikts Latvijas Bankas Finanšu pieejamības pārskatā.
Tajā skaidrots, ka būtisks priekšnoteikums kapitāla tirgus attīstības veicināšanai ir pietiekams daudzums vietējo nefinanšu uzņēmumu un mājsaimniecību uzkrājumu, ko ir iespējams novirzīt investīcijām.
Ir vairāki rādītāji, kas netieši liecina, ka šāds potenciāls Latvijā pastāv. Piemēram, kredītu un noguldījumu attiecība Latvijas kredītiestāžu sektorā ir 64%, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem eirozonā, kur tas ir vidēji ap 94%. Tas nozīmē, ka liela daļa Latvijas kredītiestādēs noguldīto naudas līdzekļu netiek aktīvi izmantota tautsaimniecības finansēšanai. Viens no risinājumiem situācijas uzlabošanai ir šo līdzekļu mobilizēšana, izmantojot vietējā kapitāla tirgus instrumentus.
Pārskatā teikts, ka arī Latvijas pensiju otrā līmeņa uzkrājumi pēdējos 15 gados ir būtiski pieauguši, tomēr to daļa, kas tiek ieguldīta aktīvos Latvijā, ir krasi samazinājusies - no 61,6% 2010. gadā līdz 7,9% 2024. gadā. Tas ir daudz mazāk nekā Lietuvas un Igaunijas pensiju fondu ieguldījumi vietējos tirgos - šajās valstīs vietējos tirgos ieguldīti attiecīgi 22,9% un 12% pensiju fondu ieguldījumu. Šie dati liecina, ka pieejamie uzkrājumi ir pietiekami, un kaimiņvalstu pieredze rāda, ka ir iespējams proporcionāli lielāku daļu novirzīt vietējā kapitāla tirgū.
Latvijas kapitāla tirgus nepietiekama attīstība ir saistīta ne tikai ar investoru pieprasījuma trūkumu, bet arī ar ierobežotu piedāvājumu, pausts minētajā pārskatā.
Pēc tajā minētā, kapitāla tirgus potenciāls kā alternatīvs finansējuma avots netiek pilnvērtīgi izmantots. Piemēram, uzņēmumu kotēto akciju atlikuma vērtība 2024. gada beigās bija zemākā eirozonā. Situāciju pasliktināja arī AS "Latvijas gāze" lēmums par akciju izslēgšanu no biržas.
