Vajadzība būt vajadzīgiem: Lizumā meklē reģionu veiksmes atslēgu
Lizuma kultūras namā Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra rīkotajā forumā “Reģionu veiksmes atslēga: priekšnosacījumi Latvijas ilgtspējīgai attīstībai” pulcējās uzņēmēji, politiķi, pētnieki un pašvaldību vadītāji, lai meklētu risinājumus reģionu dzīvotspējas stiprināšanai.
Diskusiju centrā bija nepieciešamība pēc jaunas starpnozaru stratēģijas teritorijām ārpus Rīgas, un kā spilgts piemērs kalpoja tieši Lizuma pagasts – vieta, kas pierāda, ka arī tālu no galvaspilsētas var veidoties spēcīga ekonomika un plaukstoša kopiena. Pasākumā piedalījās arī Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa un zemkopības ministrs Armands Krauze.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis uzsver foruma uzdevumus: “Mēs pārāk maz runājam un domājam, kā dzīvo cilvēki simts un vairāk kilometru no Rīgas. Tādēļ mēs rosinām šo diskusiju – kā iespējama tāda reģionu attīstība, ko tie paši veicinātu?” Atskatoties uz jau 2004. gadā sākto pētījumu par lauku attīstības stratēģijas nepieciešamību, Cimermanis secina: “Mums Latvijā nav kopīgas sabiedrības vienošanās par lauku telpas attīstības vīziju – tādas, ka mēs visi saprotam, kur mēs gribam nonākt gan nacionālā, gan reģionālā līmenī. Līdz ar to trūkst koordinētas sadarbības starp dažādu politiku pārstāvjiem un iestādēm.” Cimermanis aicināja forumu izmantot kā iespēju iekustināt šīs lietas, lai taptu lauku telpas attīstības stratēģija.
Lizuma fenomens: vēsturiskie pamati un “trakie”, kas dara
Diskusijās vairākkārt izskanēja jautājums – kāpēc tieši Lizums kļuvis par veiksmes stāstu? Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Normunds Mazurs uzrunā uzsvēra, ka Lizums ir pagasts ar vislielāko ekonomisko pienesumu novadā, un tam saknes meklējamas vēsturē. SIA “Dimdiņi” dibinātājs uzņēmējs Normunds Audzišs piebilda, ka jau iepriekšējā sabiedriskajā formā – kolhozā – šeit bijuši spēcīgi līderi, kuri redzēja attīstības potenciālu. Šis “uzņēmēju gēns” un spēcīgie pamati ļāva Lizumam veiksmīgi pāriet uz kapitālismu, attīstoties tādiem flagmaņiem kā SIA “Avoti”, SIA “Dimdiņi”, SIA “Brīvzemnieki” un citiem, kas nodrošina simtiem darba vietu. Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka jebkuras vietas attīstības pamatā ir uzņēmīgi cilvēki. “Tas magnēts ir uzņēmīgajos, trakajos cilvēkos, kas dara lietas, un tā sniega pika veļas,” atzina SIA “Rairu” valdes priekšsēdētājs Rolands Rudītis.
Uzņēmēju balss: sadarbība, mājokļi un mazāk birokrātijas
Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidenta Andra Bites vadītajā diskusijā uzņēmēji iezīmēja galvenos izaicinājumus un vajadzības. Pirmkārt, uzņēmējiem ir svarīgi justies vajadzīgiem savā teritorijā, jo tikai ciešā sadarbībā ar pašvaldību un iedzīvotājiem var panākt reālu attīstību. Viena no sāpīgākajām problēmām ir kvalitatīvu mājokļu trūkums darbiniekiem, kas bremzē jaunu speciālistu piesaisti. SIA “Brīvzemnieki” valdes locekle Vēsma Stapāne atzina: “Mums ir ārkārtīgi nepieciešamas tieši dzīvojamās telpas, dzīvokļi, kur dzīvot jaunajiem darbiniekiem.” Situāciju sarežģī fakts, ka darbinieki reģionos bieži vien nevar saņemt bankā normālu kredītu, jo viņiem tiek piedāvāti patēriņa kredīti ar augstiem procentiem, nevis hipotekārie kredīti. SIA “Avoti” valdes priekšsēdētājs Uldis Misiņš piebilda: “Tā ir liela problēma. Bankā teiks, ka var iedot, bet es esmu bijis uz turieni kopā ar darbinieku un zinu, ka viņi piedāvās patēriņa kredītu uz īsu termiņu ar lieliem procentiem. Tas nav hipotekārais kredīts, kuru viņam vajadzētu.”
Pat veiksmīgajā Lizumā tālāku attīstību apdraud konkrētas infrastruktūras problēmas. Uldis Misiņš norādīja: “Lizumā attīrīšanas iekārtas ir par vāju. Tās nespēj attīrīt. Ūdens apgāde ir par vāju.” Tas liek uzņēmējiem, piemēram, SIA “Dimdiņi” un SIA “Avoti”, vest notekūdeņus uz Gulbeni, un šī problēma var kļūt par būtisku šķērsli nākotnes investīcijām. “Tā ir viena no lielākajām problēmām, kas var ierobežot mūsu attīstību,” atzina Normunds Audzišs. Viņš arī aicināja samazināt pārmērīgas kontroles, jo “noteikumi bieži ir nesaprotami, bet mums nepārtraukti ir jāatskaitās. Kāpēc? Par ko? Mēs taču darām visu, kā vajag, bet mums papildu resursi jātērē tur, kur tos nevajadzētu tērēt”. Uzņēmējs arī uzvēra nepieciešamību saņemt lielāku valsts atbalstu: “Valstij vajadzētu iesaistīties uzņēmējdarbības atbalstā – kā tādā skaistā simfonijā vienkārši piespēlēt klāt, lai tas skanējums būtu vēl skaļāks, spožāks un bez kaut kādiem lieliem apgrūtinājumiem.”
Politikas veidotāju atbilde: no stratēģijas līdz cilvēka pamatvajadzībām
Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, kura pati nākusi no pašvaldību vides, uzsvēra, ka politikas centrā jābūt cilvēkam un viņa pamatvajadzībām. “Lai ģimenes laukos justos droši, ir jānodrošina mājoklis, darbs, pieejamas skolas, bērnudārzi un veselības aprūpe.” Viņa pauda bažas par skolu slēgšanu, akcentējot, ka izglītības kvalitāte nav atkarīga no bērnu skaita, bet gan no skolotājiem un vadības. Kā vienu no risinājumiem Mieriņa minēja pārdomātu nodokļu politiku, kas varētu veicināt reģionu konkurētspēju.
Zemkopības ministrs Armands Krauze norādīja uz pieejas maiņu – vairs negaidīt norādes no Briseles, bet pašiem veidot savu nozares stratēģiju, kurā iesaistās gan lielās organizācijas, gan uzņēmēji. “Ir doma, ka mēs nākam kopā – lielās organizācijas, katra lauksaimniecības nozare – un pasakām, ko gribam.” Viņš uzsvēra ekonomikas centrālo lomu: “Mans uzskats ir pavisam vienkāršs – visa pamatā ir ekonomika, un, ja mums laukos būs uzņēmēji, attīstīs ekonomiku, būs arī ekonomiskā aktivitāte.” Ministrs aicināja “izkāpt no saviem burbuļiem”, lai spētu paskatīties uz problēmām plašāk un rast efektīvus risinājumus. Komentējot birokrātijas mazināšanas grūtības, Krauze atzina: “Tas prasa ļoti sistēmiskas izmaiņas, būtisku domāšanas maiņu. Bet ar to ir grūti, katrai darbībai ir pretestība. Tomēr, man liekas, tas ir jādara, jo beigās mēs noslīksim normās.”
Mārtiņš Cimermanis akcentēja lauksaimniecības lomu pārmaiņu ekonomikā: “Pašlaik lauksaimniecības loma stipri, stipri mazinās. Ko uz šī fona darīt ar rūpniecību, kā laukus padarīt vitālus? Ir skaidrs, ka mums vajadzīgas citas ekonomiskās aktivitātes lauku teritorijā.” Viņš norādīja, ka lauku nākotne ir daudzveidībā. “Darbs, veselība, dzīvildze, miers, daba, sadarbība, pamatīgums, turība – tā ir lauku nākotne.”
Ko darīt tālāk?
Noslēguma diskusijā izkristalizējās vairāki konkrēti virzieni. Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raivis Bremšmits pauda ideju par atbalsta sistēmas maiņu – pāriet no projektu vērtēšanas “pēc papīriem” uz finansēšanu “pēc darbiem”, tādējādi atbalstot tos uzņēmumus, kas jau pierādījuši savu sniegumu caur nomaksātajiem nodokļiem un investīcijām. Savukārt Valsts kancelejas direktora vietnieks Pēteris Vilks aicināja izvirzīt konkrētus mērķus, piemēram, noteiktu mazo un vidējo uzņēmumu skaita pieaugumu reģionos, un tad mērķtiecīgi strādāt, lai tos sasniegtu, nevis tikai rakstīt vispārīgas stratēģijas bez reāla finansējuma.
LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis un Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite spriež par uzņēmēju nākotni lauku teritorijās.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra rīkotais forums “Reģionu veiksmes atslēga: priekšnosacījumi Latvijas ilgtspējīgai attīstībai” Lizuma kultūras namā izraisīja lielu interesi gan uzņēmēju, gan iedzīvotāju vidū.
Uzņēmēju diskusijā izskanēja gan konkrēti ierosinājumi, gan iezīmējās problēmu loks, kuru risinājumā var palīdzēt gan valsts, gan pašvaldība.
Vai šādas konferences kļūs par jaunu tradīciju? Pirmā noteikti bija izdevusies – ir sperts solis pareizajā virzienā.
Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, kura pati nākusi no pašvaldību vides, uzsvēra, ka politikas centrā jābūt cilvēkam un viņa pamatvajadzībām.
Zemkopības ministrs Armands Krauze norādīja uz pieejas maiņu – vairs negaidīt norādes no Briseles, bet pašiem veidot savu nozares stratēģiju.
Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Normunds Mazurs uzrunā uzsvēra, ka Lizums ir pagasts ar vislielāko ekonomisko pienesumu novadā.
