Pat pēc Zolitūdes traģēdijas būvnieki "Re&Re" saņēmuši 11 miljonu eiro valsts pasūtījumus
Būvkompānija "Re&Re", kas bija galvenais būvuzņēmējs "Maxima Zolitūde" projektā, gada laikā pēc traģēdijas saņēmis valsts un pašvaldību pasūtījumus vismaz 11 miljonu eiro apmērā, svētdien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Iepirkumu uzraudzības biroja informācija liecina, ka "Re&Re" lielākais vinnētais konkurss bija Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes rīkotais par Olaines cietuma jauna korpusa projektēšanu un būvniecību – 4 289 888,90 eiro. Divi nākamie lielākie iepirkumi ir par Saldus stadiona rekonstrukcija par 3 117 146 eiro un Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra 5.korpusa rekonstrukciju par 2 110 098 eiro.
"Re&Re" aizvadītā gada pārskatā norādīts, ka neskaidrība par nelaimes cēloņiem Rīgas pils un "Maxima Zolitūde" projektos neveicina sadarbību ar jauniem klientiem.
No pēdējā iesniegtā pārskata redzams, ka 2013.gadā būtiski vairāk tērēts uzņēmuma valdes atalgošanai. Ja gadu iepriekš šiem mērķiem iztērēti 244 tūkstoši eiro, tad 2013.gadā summa pieaugusi par vairāk nekā pusmiljonu un vadības atalgojumam atvēlēti 888 586 eiro.
Sagruvušās "Maximas" galvenā būvuzņēmēja "Re&Re" amatpersonas šogad augustā reģistrēja jaunu uzņēmumu – akciju sabiedrību "ReRe grupa". Uzņēmums skaidro, ka jaunā kompānija nodibināta, lai veidotu jauna līmeņa korporatīvās pārvaldes organizāciju. Un esošais "Re&Re" turpmāko attīstību plāno jaunveidotās grupas uzņēmumos.
"Re&Re" valdes priekšsēdētājs Ainārs Pauniņš "De facto" noraidīja bažas par to, ka pēc restrukturizācijas no uzņēmuma paliktu tukša čaula. "Iespēja, ka uzņēmumā tiek mākslīgi mazināts aktīvu apjoms vai radīti apstākļi ar mērķi izvairīties no jebkādām saistībām un atbildības, ir izslēgta. "Re&Re" ir gatavs atbildēt par savām uzņemtajām saistībām to pasūtītāju, partneru un, nepieciešamības gadījumā, tiesas priekšā," raidījumam atzīmēja Pauniņš.
"Re&Re" ir dibināts ir 1993.gadā, un tā pamatkapitāls ir miljons latu (1,423 miljoni eiro). Uzņēmums pieder četrām Latvijas privātpersonām - Didzim Putniņam, Aināram Pauniņam, Egilam Bērzupam un Marģeram Bitmetim, liecina informācija datubāzē "Lursoft".
