FOTO: ar dārgu "Porsche" cauri smiltīm un peļķēm

Parasti prātīgs cilvēks automašīnu, kas maksā virs 100 000 eiro, pa bezceļiem nedzenā. Gan auto žēl, gan arī bail kaut ko salauzt. Tādēļ "Porsche Off-Road Experience", kur pasākuma rīkotājs piedāvā instruktora uzraudzībā izmēģināt vairāku modeļu un modifikāciju mašīnas, ir lielisks veids, kā saprast, cik tad tālu stiepjas automobiļu spējas un kur ir tā robeža, ko labāk nepārkāpt.

Viss pasākums norisinājās sporta kompleksā "333" un tā apkaimē esošajos mežos. Pirmā daļa ir ātrākā un jestrākā - izbrauciens pa smilšainiem pakalniem, kur var izmēģināt automašīnu caurgājības spējas. Pie viena arī salīdzināt braukšanu šādos apstākļos ar iekšdedzes dzinēja un elektriskajām mašīnām, jo mūsu rīcībā ir divi iekšdedzes "Porsche Cayenne" un viens elektriskais "Macan" ar prātam grūti aptveramu 600 zirgspēku jaudu. Uzreiz jāteic, ka otro, veicot smiltīs virāžas un sāniski slidinoties, ir grūtāk novaldīt, jo brīžam izjūta ir tāda, it kā tu brauktu pa ledu. Toties emociju un adrenalīna pārpārēm. "Cayenne" šajā ziņā ir stabilāki, taču arī ar tiem ir jāiespringst, lai smiltāju risēs novaldītu zirgspēku simtus. Iebuksēt un palikt kādā smilšu kaudzē, ja vien laicīgi esi izvēlējies atbilstošo braukšanas režīmu un nebrauc kā prātā jucis, ir diezgan pagrūti. Kaut gan, ja labi pacenšas, droši vien tas ir iespējams.

Otrais etaps norisinās pašā "333" kompleksā, kur ir uzkalns ar "off-road" trases elementiem. Vispirms lēnās braukšanas vingrinājumi: tikt pāri laipai, kas darbojas pēc svārsta principa, bet pēc tam kārtīgi izkustināt piekari, brucot pa nelīdzenu virsmu. Bet pēc tam kalnā augšā un lejā pa šauriem celiņiem un ar pagriezieniem, kur lieti noder priekšējā videokamera, jo no vadītāja vietas īsti pat nevar saskatīt, kas tur aiz kalna pacēluma vai pagrieziena ir. Plus vēl baseina šķērsošana - cik var saprast, dziļums bija ap 30 centimetriem. Un pašās beigās ķirsītis uz tortes - uzbrauciens un nobrauciens estakādē ar 36 grādu slīpumu. Atrodoties vadītāja vietā, sajūta ir tāda, it kā tu uzbrauktu stāvus debesīs, jo vienubrīd neko citu neredzi, kā vien debess jumu. Bet pēc tam nobraucienā triecies teju vai ar degunu zemē. Interesanta izjūta.

Tā divu stundu izbrauciena laikā uzskatāmi var pārliecināties par to, ka "Cayenne" un "Macan" nav domāti tikai asfalta braucieniem vien. Arī mežā un bezceļa apstākļos tie jūtas itin komfortabli. Protams, ja nesadomāsi šķērsot purvu, jo veco patiesību par to, ka, jo jaudīgāks džips, jo tālāk būs jāiet pēc traktora, neviens nav atcēlis. Zināms pārsteigums šaja ziņā bija elektriskais "Macan", jo tas par sevi nerada iespaidu kā par bezceļam piemērotu auto un arī īpašo bezceļa braukšanas režīmu tam ir mazāk, tomēr, izņemot stāvo estakādi, visus pārējos vingrinājumus tas izpildīja bez aizķeršanās.