Asociācija aicina ieviest kompensācijas putnkopjiem pārejai uz ārpus sprostiem turētām vistām

LAPNA valdes priekšsēdētājs Jānis Gaigals arī akcentē, ka nepieciešams noteikt reālistiskus prasību ieviešanas termiņus pārejai uz ārpus sprostiem turētām vistām un garantēt līdzšinējo investīciju aizsardzību, kā arī nodrošināt ES atbalstu nākamajā Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) periodā.

Tāpat viņš norāda, ka asociācija pilnībā atbalsta virzību uz augstākiem dzīvnieku labturības standartiem, bet šim mērķim vajadzētu būt vēl ambiciozākam un būtu nepieciešams panākt, lai visā Eiropas Savienībā (ES) atbrīvotos no sprostos dētām olām.

"Tiesa, to nav iespējams panākt bez vienotas ES nostājas un ES standartiem neatbilstošu importa olu tirdzniecības aizlieguma. Ar aizliegumu ražot kādā atsevišķā valstī šo mērķi sasniegt nav iespējams un rezultāts būs tieši pretējs - ES standartiem neatbilstošu importa olu īpatsvars Latvijas veikalos tikai palielināsies," uzsver Gaigals.

Viņš arī atzīmē, ka ir nepieciešams veidot iedzīvotāju sociāli atbildīgu izpratni par augstu labturības prasību nozīmi. Tāpēc LAPNA pēdējos trijos gados ir veikusi būtisku sabiedrības informēšanas darbu, īstenojot projektu "Olas ir spēks", kurā ieguldīti gandrīz 1,5 miljoni eiro.

Gaigals min, ka iedzīvotāju informētība par olu ražošanas metodēm šajā laikā ir pieaugusi, bet lielākā daļa patērētāju joprojām izvēlas lētākās olas. To apliecinot arī Ekonomikas ministrijas iniciētā "zemo cenu groza" dati, kuros liela daļa no visām olām ir importa, kas dētas vecā tipa sprostos.

Tāpat viņš uzsver, ka aizliedzot Latvijā ražot ES standartiem atbilstošas olas, iedzīvotāji ar zemāku pirktspēju būtu spiesti pirkt tikai zemākas, ES standartiem neatbilstošas olas.

LAPNA izsaka cerību, ka sāktā diskusija dos iespēju vispusīgi izvērtēt priekšlikumu atbilstību ES koncepcijai "No lauka līdz galdam" visos tās posmos. Tāpat nepieciešams veicināt Eiropas Komisijas "Lauksaimniecības un pārtikas produktu" koncepcijas mērķu sasniegšanu, tostarp nodrošinot vienlīdzīgu Eiropas uzņēmumu konkurētspēju un ES standartu attiecināšanu uz visiem importa produktiem.

Asociācijā arī akcentē, ka vadošie Latvijas uzņēmumi pēdējos gados ir veikuši desmitiem miljonu eiro investīcijas ārpus sprostiem dētu olu ražotņu celtniecībā, un Latvija šajā ziņā ir līderis Baltijā.

Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nodeva grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz Latvijā pilnībā aizliegt dējējvistu turēšanu sprostos.

Likumprojektu iesniedza Andris Šuvajevs (P), Jānis Patmalnieks (JV), Andris Kulbergs (AS), Leila Rasima (P) un Ramona Petraviča (LPV).

Kā norāda deputāti, likumprojekts esot atbilde uz nopietnajiem iebildumiem, ko pret šādu turēšanas veidu jau sen pauduši dzīvnieku labturības eksperti. Gan Latvijā, gan visā Eiropā esot tendence, ka gandrīz viss mazumtirdzniecības sektors jau apzinās un rēķinās ar pāreju uz olām, kas dētas alternatīvos vistu turēšanas veidos, kas sasaucas ar sabiedrības vairākuma viedokli, kas noraida dējējvistu turēšanu sprostos.

Ekspertu iebildumi pret dējējvistu turēšanu sprostos galvenokārt esot balstīti uz to, ka šī turēšanas sistēma neļauj vistām izpaust visu vai kaut minimālu dabisko uzvedības spektru, piemēram, kašņāšanos, pēršanos, sēdēšanu uz augstām laktām, pārvietošanos vai lidošanu. Vistas ir ļoti aktīvi dzīvnieki, kas lielāko dienas daļu pavada kustībā un barības meklēšanā, tāpēc sprostu sistēmas pēc savas būtības nevar apmierināt šo dzīvnieku etoloģiskās vajadzības, pauž parlamentārieši.

Deputāti norāda, ka kopš 2012.gada ieviestie tā sauktie "modernizētie sprosti" šajā ziņā neesot pietiekami - vistām joprojām esot ļoti ierobežotas kustību iespējas, neliels mākslīgās zāles gabals nespēj apmierināt kašņāšanās vai pēršanās vajadzību, turklāt laktas sprostos neesot iespējams novietot pietiekami augstu virs zemes, lai vistas tās uztvertu kā drošu aizsardzību pret plēsējiem.

Paredzēts, ka dējējvistu labturības prasības un dējējvistu turēšanas uzņēmumu - komercsabiedrību, individuālo komersantu, zemnieku saimniecību vai individuālo uzņēmumu - reģistrācijas kārtību noteiks Ministru kabinets (MK).

Iecerēts, ka izmaiņas stāsies spēkā 2030.gada 1.janvārī. Savukārt noteikumi MK jāizdod līdz 2026.gada 1.martam.