Mākslīgais granīts - nozīmīgs atbalsts militārajai mobilitātei
2024. gada nogalē Latvijas uzņēmums SIA “NextStep Gravel” uzsāka jaunu komercdarbības veidu – mākslīgā granīta ievešanu, apstrādi un tirdzniecību, piedāvājot inovatīvu risinājumu ceļu būvē un būvniecības nozarē kopumā.
Citviet Eiropā mākslīgais granīts un tā lietošana ceļu būvē nav nekas jauns, taču Latvijā, kur šī jaunā pieeja vēl nav plaši iepazīta, par šādu materiālu varētu rasties vairāki jautājumi. Uz tiem arī – soli pa solim – sameklējām atbildes.
Kāpēc granīts? Un kāpēc tieši mākslīgais?
Jēdzienu “mākslīgais granīts” iepriekšminētais uzņēmums SIA “NextStep Gravel” ir ieviesis, lai vienkāršākā valodā paskaidrotu – kādas tad īsti ir šī materiāla īpašības un pielietojums, ja salīdzina to ar citiem minerālmateriāliem, ko tradicionāli izmanto ceļu būvē.
“Pēc būtības tēraudkausēšanas sārņi ir pārpalikums, kas rodas no tērauda kausēšanas procesa. Šie pārpalikumi tiek šķiroti un testēti atbilstoši ES vides standartiem, kur vēlāk derīgie sārņi tiek izmantoti būvniecībā. Mākslīgais granīts piedāvā ilgtspējīgu un ekonomiski izdevīgu alternatīvu tradicionālajiem būvizstrādājumiem,” paskaidroja SIA “NextStep Gravel” valdes priekšsēdētāja Elīna Mežance-Griķe.
Eiropā (tostarp arī Latvijā) arvien vairāk tiek uzsvērta nepieciešamība attīstīt ceļu infrastruktūru, kas atbilst arī militāro vajadzību prasībām, norāda uzņēmumā.
Par to, ka pašreizējā infrastruktūra virknē valstu varētu neizturēt pastiprinātu militārās tehnikas pārvietošanos, kuru diemžēl paģērē pašreizējā ģeopolitiskā situācija, ir runāts arī Eiropas Savienības (ES) līmenī.
“ES transporta komisārs Apostols Cicikosts 2024. gada vasarā izcēla esošo ceļu infrastruktūras nepietiekamību militārās tehnikas pārvietošanai, norādot uz nepieciešamību uzlabot ceļu nestspēju un izturību. Mums ir jārod tehniski risinājumi, kas stiprinātu mūsu infrastruktūru. Šajā kontekstā mākslīgais granīts kļūs par būtisku risinājumu, nodrošinot ceļus, kas spēj izturēt smagas bruņutehnikas slodzi, vienlaikus saglabājot izmaksu efektivitāti un ilgtspēju,” telefonsarunā skaidro Mežance-Griķe.
Liels pluss ir, ka mākslīgais granīts ir pieejams viscaur gadam un šī materiāla pieejamībai nav sezonalitātes, kā tas ir citu, tradicionālo alternatīvu gadījumā.
Mākslīgā granīta priekšrocības
Mākslīgais granīts ir materiāls ar izcilām fizikālajām un mehāniskajām īpašībām, kas padara to līdzvērtīgu, ja ne pat labāku, nekā tradicionālais granīts.
“Tas ir īpaši izturīgs, un tā cena ir ievērojami zemāka, salīdzinot ar dārgākiem granīta materiāliem. Papildu tam, mākslīgais granīts veicina arī vides ilgtspēju – tā ražošanā nerodas papildu oglekļa dioksīda izmeši, kas veicina negatīvu CO2 ietekmi uz vidi,” paskaidro uzņēmuma pārstāve.
Mākslīgais granīts tiek izmantots būvniecības projektos, kas prasa augstu nestspēju, piemēram, ceļu būvē un stāvlaukumu izbūvē. Tā īpašības padara to par izcilu materiālu infrastruktūrā, kur nepieciešama augsta nestspēja un izturība pret laikapstākļiem. Turklāt materiālam ir arī zemākas apkopes izmaksas, kas, apkopojot visas iepriekšminētās priekšrocības, ļauj ievērojami samazināt objektu kopējās izmaksas līdz pat 25%, padarot mākslīgo granītu pievilcīgu risinājumu gan militārajām, gan civilajām vajadzībām.
“Mākslīgā granīta priekšrocības jau ir atzītas arī citās Eiropas valstīs, piemēram, Vācijā, Nīderlandē, Beļģijā, kur to jau plaši izmanto augstas pievienotās vērtības infrastruktūras risinājumos. Šīs valstis ir realizējušas augstas kvalitātes infrastruktūras projektus, izmantojot mākslīgo granītu, tādējādi apliecinot materiāla efektivitāti un ilgtspēju. Tepat Igaunijā šo materiālu izmantoja tilta būvniecībā,” piebilst uzņēmuma pārstāve.
Latvijā uzņēmums SIA “NextStep Gravel” aktīvi strādā, lai nodrošinātu, ka mākslīgais granīts tiek izmantots atbilstoši visiem normatīvajiem aktiem un vides prasībām.
Uzņēmums veic regulāras ķīmiskās pārbaudes un testus sadarbībā ar uzraudzības iestādēm, piemēram, Valsts vides dienestu, lai garantētu materiāla atbilstību gan būvniecības, gan vides standartiem.
SIA “NextStep Gravel” rīcībā ir atzinumi un sertifikāti par mākslīgā granīta atbilstību Eiropas standartiem. Piemēram, Nīderlandes vides un infrastruktūras ministrijas atzinums, ka sārņi ir ražošanas procesa blakusprodukts, kas ir drošs izmantošanai apkārtējās vides apstākļos un Nīderlandes sertificēšanas uzņēmums KIWA ir piešķīris mākslīgajam granītam būvizstrādājuma sertifikātu, kas apliecina tā atbilstību visiem nepieciešamajiem standartiem.
Turklāt 2024. gada decembrī tēraudkausēšanas sārņi tika iekļauti arī Latvijas Valsts ceļu autoceļu būvdarbu specifikācijās, kas apliecina šī materiāla augsto kvalitāti un piemērotību vietējai infrastruktūrai.
Lietošana jāuzrauga – tāpat kā tas ir ar jebkuru citu izejmateriālu
Cerīgi uz mākslīgo granītu kā materiālu raugās arī RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes vadošais pētnieks Viktors Haritonovs.
“Esmu veltījis gana daudz laika tēraudkausēšanas procesā radušos sārņu izpētei un man personīgi ir pārliecība, ka šis materiāls ir ļoti pareizs solis uz priekšu. Drīzumā ES regulas nozīmēs, ka būs jādomā, kā būvniecības nozari padarīt videi draudzīgāku un šāds ne-fosils materiāls ļoti atbilst tam, kādas prasības būs. Arī šī materiāla izturība, kas ir īpaši augsta, nozīmē ne vien stiprākas būves, ceļus, bet arī mazāku ietekmi uz vidi. Infrastruktūra, kas kalpo ilgāk, pēc definīcijas, ir videi draudzīgāka,” saka pētnieks.
Haritonovs gan uzsver, ka tāpat kā ar jebkuru citu materiālu, ir svarīgi, lai mākslīgais granīts un tā lietošana tiek uzraudzīta. Problēmām tad nevajadzētu būt.
“Lieta tāda, ka jebkuram vecmodīgākam izejmateriālam ir nepieciešamība ieviest uzraudzības metodes, kas ļauj to droši izmantot. Tas nav nekas neparasts, ka šāda pieeja ir vajadzīga arī mākslīgā granīta gadījumā – tas ir tikai normāli,” skaidro RTU pētnieks.
