Šī finanšu shēma turēs tevi aiz rīkles, kamēr slīgsi parādos, bet sākumā viss izskatīsies daudzsološi
Pirms piesakies izdevīgam piedāvājumam, kas sola neiedomājamas summas, pārliecinies, ka tā nav krāpnieciska shēma. Kā atpazīt un nekrist par upuri vienai no populārākajām finanšu shēmām, Jauns.lv pastāstīja “Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.
Kas ir piramīdas shēma, kā to atpazīt un kā tā darbojas?
Finanšu piramīdas ir krāpnieciskas shēmas, kas tiek veidotas ātras peļņas gūšanai. To organizatori rada ienesīga piedāvājuma ilūziju, pirmajiem ieguldītājiem maksājot ienākumus no shēmai vēlāk pievienojušos cilvēku iemaksām. Kad shēmas organizatora rīcībā esošais uzkrājums sasniedz augstāko punktu, viņš savāc ieguldījumus un pazūd vai mēģina pazust vai varbūt izlikties, ka nekas nav īpašs noticis, un viņš neko ļaunu nav domājis.
Šādas krāpnieciskas darbības sauc arī par Ponci shēmām, tas ir saistīts ar itāļu – amerikāņu afērista Čārlza Ponci darbību 20. gadsimta 20. gados. Viņš neizgudroja šo “biznesu”, šādas krāpnieciskas darbības ir notikušas jau agrāk, bet viņa shēma bija īpaši liela un ieguva lielu ievērību.
Kādas ir galvenās atšķirības starp piramīdas shēmām un daudzlīmeņu mārketingu (MLM)?
Arī tā saucamais daudzlīmeņu mārketinga (MLM) bizness var apvienot saimniecisku darbību ar piramīdas shēmas elementiem. Atkarībā no tā organizēšanas īpatnībām, tas dažādās valstīs var būt likuma noteikto līniju vienā vai otrā pusē.
Atšķirībā no tipiskas Ponci shēmas, šādas organizācijas var darboties nosacīti bezgalīgi, tām nav raksturīga strauja kāpuma un sabrukuma dinamika. Taču kopīgs ir tas, ka MLM visdrīzāk ir izdevīgs pirmajiem dalībniekiem, lielākā daļa dalās ar ienākumiem ar šiem veiksminiekiem, bet pašiem piesaistīt jaunus dalībniekus var neizdoties, jo neviena šāds pārdošanas tīkls nevar augt bezgalīgi.
Vai ir kādi gadījumi vai piemēri no Latvijas vai pasaules, kas ilustrē piramīdas shēmu darbību un sekas?
Piramīdas shēma var pastāvēt “tīrā veidā”, kad vienīgā darbība ir naudas iekasēšana un izmaksāšana, tā var pastāvēt apvienojumā ar relatīvi normālu saimniecisko darbību. Šāda notikuma piemērs bija Banka Baltija (BB), kuras sabrukšana 1995. gadā izraisīja ekonomisko krīzi Latvijā un radīja zaudējumus vairāk nekā 100 tūkstošiem cilvēku. Šī organizācija sniedza bankas pakalpojumus, taču ar laiku tās darbībā dominējoša kļuva piramīdas shēmas loģika. BB piesaistīja noguldījumus ar ļoti augstiem procentiem, izsniedzot dārgus kredītus riskantiem aizņēmējiem, kas likumsakarīgi pārsvarā izrādījās neatgūstami. Šīs organizācijas biznesa “stratēģijā” bija arī valūtas spekulācijas elements - cerības uz lata devalvāciju, kas nenotika. Tajā laikā Latvijā darbojās arī krāpnieciski uzņēmumi, kas nebija bankas, kas nodarbojās tikai un vienīgi ar vilinošus solījumus saturošu reklāmu izvietošanu, naudas iekasēšanu un tas piesavināšanos. Šādas parādības bija raksturīgas ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs, kas pārgāja uz tirgus ekonomiku. Albānijā to mērogs bija vēl daudz lielāks, tur piramīdas shēmu brukšana izraisīja nemierus un politiskās sistēmas krīzi.
21. gadsimtā slavenākā piramīdas shēma bija Ņujorkas finansista Bernarda Meidofa organizētā. Tā ir pasaules vēsturē lielākā, kulminācijā iesaistīto līdzekļu summa sasniedza 65 miljardus dolāru, kā arī turpinājās neparasti ilgi, no deviņdesmito gadu sākuma līdz 2009. gadam, kad tās galu pasteidzināja globālā finanšu krīze. Meidofa krāpniecība bija relatīvi “ilgtspējīga” tāpēc, ka maksātie ienākumi bija pieticīgi uz šādu shēmu vēstures fona, visbiežāk 10-15 % gadā. Tas tomēr ir vairāk nekā ir iespējams gūt bez riska. Aizdomas slāpēt viņam palīdzēja tas, ka Meidofs piederēja pie Ņujorkas finanšu smalkās sabiedrības, viņš pat kādu laiku bija Nasdaq biržas priekšsēdētājs. ASV finanšu tirgu uzraugi tipiskā gadā aptur vairākus desmitus mēģinājumu organizēt Ponci shēmas, bet šajā gadījumā viņi kļūdījās.
Kādi ir galvenie riski un zaudējumi tiem, kas pievienojas piramīdas shēmas struktūrai?
Piramīdas shēmas loģika darbojas aktīvu cenu burbuļos, tad to rada nevis kāda afērista noziedzīgs nodoms, bet pūļa psiholoģija. Cilvēku smadzenēs ir ģenētiski iekodēta tieksme darīt to, kas ir labi strādājis nesenā pagātnē. Mūsu senčiem Āfrikas savannās tas kalpoja labi – ja ir laba gazeļu sezona, tad ir jāmedī gazeles. Diemžēl finanšu pasaulē šie instinkti ne vienmēr kalpo labi, vismaz ne ilgu laiku.
Ir iespējams zaudēt naudu, arī ieguldot kvalitatīvos nekustamajos īpašumos vai labi pārvaldītu un pelnošu uzņēmumu akcijās, ja to cena ir pārspīlēta. Šie pārspīlējumi var turpināties diezgan ilgi un investoriem, kas centušies rīkoties apdomīgi, var nākties piedzīvot vilšanos, kad it kā pārvērtēts aktīvs kļūst vēl pārvērtētāks.
Vēl grūtāk šādā brīdī ir tiem, kas pārvalda citu cilvēku naudu, bet cenšas būt gudrāki par citiem. Tad sāk darboties tā saucamā FOMO loģika jeb “fear of missing out” – bažas nebūt daļai no tajā brīdī ienesīgas tendences. Ja kādā brīdī zaudēs visi, tad to būs vieglāk paskaidrot, tāpēc vilinājums sekot FOMO loģikai ir ļoti liels. Šo situāciju labi raksturo arī Keinsa teiciens – tirgus var būt iracionālāks ilgāk nekā jūs spēsiet saglabāt maksātspēju.
Piramīdas shēmas elementi acīmredzami veido nozīmīgu daļu arī no kriptovalūtu stāsta. Tie ir ienākumus nenesoši aktīvi, ir finansisti, kas apstrīd šī vārda lietošanu šajā gadījumā. Tāpēc to cena var augt tik ilgi, kamēr jaunu ieguldītāju pienesums pārsniedz aizplūstošās naudas apjomu. Neviens nevar droši prognozēt brīdi, kad radīsies pretēja situācija, taču nav šaubu, ka tas ir ļoti augsta riska ieguldījums. Es teiktu, ka šajā gadījumā līdzās darbojas divi procesi – tīri tehniski kriptovalūtu cenu kāpumu virza piramīdas shēmas loģika, bet vienlaikus tā ir arī pseidoreliģioza kustība, pateicoties otrajam elementam, šī parādība var izrādīties noturīgāka par tipisku Ponci shēmu. Prognozes par kriptovalūtu krahu pagaidām nav piepildījušās. Taču finanšu pasaulē ir zināms arī t.s. Dornbuša likums – krīze tuvojas ilgāk, nekā jūs spējāt iedomāties, bet kad tā ir sākusies, tā notiek straujāk, nekā jūs spējāt iedomāties. Pasaulē ir ļoti daudz naudas, taču ne bezgalīgi daudz. Agri vai vēlu resursi, kuru īpašnieki vēlas šajā tirgū izmēģināt laimi, izsīks. Tad daudzi no savas pieredzes mācīsies t.s. lielākā muļķa teorijas bīstamību – es redzu, ka aktīvs ir pārvērtēts, bet pērku to, jo gan jau kāds cits vēlāk būs gatavs maksāt vēl vairāk. Brīdī, kad vilšanās šajā “teorijā” sasniedz kritisko masu, notikumi virzās ļoti strauji.
Veidojot uzkrājumus, būvējot nākotnes labklājību, ir vērts uzdot sev jautājumu – vai es neriskēju nokļūt situācijā, kurā darbojas piramīdas loģika? Uzskatu, ka stabilu bagātības pamatu veido aktīvi, kuriem piemīt vērtība pati par sevi – nekustamie īpašumi un uzņēmumu iekārtas, zināšanas, vadības prasmes, par kuru īpašniekiem kļūstam ar akciju tirgus starpniecību. To cenu var ietekmēt masu psiholoģija, bet tiem ir no emocijām un intelektuālās modes neatkarīga fundamentālā vērtība.
