Liela daļa kredītņēmēju parāda dzēšanai ņemtu citu kredītu

Aptauja rāda, ka iedzīvotājiem ir visai vājas zināšanas, kā rīkoties situācijā, ja viņi nespētu samaksāt paņemto kredītu un kredīta brīvdienas būtu beigušās. Teju ceturtajai daļai jeb 24% vispār nav viedokļa, kā viņi šajā gadījumā rīkotos. Visbiežāk izmantotā stratēģija būtu aizņemšanās no draugiem, tuviniekiem un paziņām, to darītu 42%. Savukārt 34% ir pārliecināti, ka atrastu citus ienākumu avotus, 24% pārdotu kādas sev piederošas lietas, bet 17% aizņemtos pie cita kredītdevēja.

Aptauja arī liecina, ka iedzīvotāju zināšanas par dažādiem aizņēmumu veidiem ir visnotaļ pieticīgas. Lūgti atbildēt, kā vērtē savas zināšanas par atšķirībām starp banku, ātrajiem un kredītu un līzinga kompāniju izsniegtajiem kredītiem, tikai 17% aptaujāto savas zināšanas ir novērtējuši kā labas, 26% - drīzāk labas, bet gandrīz piektā daļa jeb 18% atzīst, ka jūtas pilnībā neinformēti šajā jautājumā. 39% aptaujāto atzīst, ka ir kaut ko dzirdējuši par atšķirībām, taču nav iedziļinājušies to būtībā. Būtiski augstāk savas zināšanas par dažādu kredītu veidu atšķirībām vērtē vīrieši: 26% norādījuši, ka zina tās labi, bet 24% - diezgan labi. Tāpat augstāks zināšanu pašvērtējums ir respondentiem vecumā no 30-49 gadiem, rīdziniekiem, respondentiem, kuru ienākumi pārsniedz 500 eiro mēnesī.

Informācijas trūkumu patērētāji visbiežāk atzīst tādos jautājumos kā gada kopējā kredītlikme, iespēja aizņemties summas zem 100 eiro, kā arī nepieciešamību personīgi ierasties kredītiestādē kredīta saņemšanai. Gada procentu likme tiek rēķināta pēc likumā noteiktas vienotas formulas un ietver visas kredīta kopējās izmaksas, tai skaitā procentu maksājumus, komisijas maksu par kredīta apkalpošanu un citas summas, kas katram kredīta izsniedzējam ir atšķirīgas, informē "Incredit Group".

Iedzīvotāju viedoklis noskaidrots "Snapshot" aptaujā. Tā veikta šī gada oktobrī, izvaicājot 804 cilvēkus.

LETA