Budžeta “drošības spilvens” 2026.-2028. gadam - tikai minimālais 0,1% no IKP

Fiskālā nodrošinājuma rezerve ir paredzēta risku ietekmes stabilizēšanai. Tās apmērs atkarīgs no risku ietekmes uz fiskālajiem rādītājiem, un gadā tas nedrīkst būt mazāks par 0,1% no IKP.  Izskatot Fiskālo risku deklarāciju, sēdē MK pieņems lēmumu par fiskāla nodrošinājuma rezerves apmēru. Šogad tiek ierosināts fiskālā nodrošinājuma rezervi 2026.–2028. gadam veidot FDL noteiktajā minimālajā apmērā, kas ir 0,1% no IKP jeb vidēji ~46 miljonu eiro apmērā, tādā veidā nodrošinot “drošības spilvenu” gadījumiem, kad makroekonomiskie un fiskālie rādītāji novirzās no to plānotajām vērtībām.

Lai kompensētu apdraudējumu fiskālo rādītāju stabilitātei vidējā termiņā, Fiskālo risku rezerves aprēķinā šoreiz ietverti fiskālie riski, kas rodas no valsts aizdevumiem, valsts galvojumiem un no SIA “Enerģijas publiskais tirgotājs” saimnieciskās darbības prognozēm. Turklāt daļa no rezerves ir noteikta, lai nodrošinātu apropriācijas palielinājumu dižpasākumu organizēšanai un ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā.

Jāatzīmē, ka visaptveroši un ievērojami makroekonomiskie šoki un nestandarta situācijas deklarācijā tiešā veidā netiek analizēti, bet tiek analizēti atsevišķi aspekti, kuriem potenciāli var būt ievērojama ietekme uz publiskajām finansēm un to stabilitāti. Tie aptver vispārējās valdības sektorā neklasificēto valsts kapitālsabiedrību analīzi, vispārējās valdības sektora galvojumu, parāda un tā ilgtspējas izvērtējumu, bet šajos gadījumos netiek veikts fiskālās nodrošinājuma rezerves aprēķins.

Fiskālo risku deklarācijas tvērums laika gaitā paplašinās, ņemot vērā jautājumu aktualitāti. Šogad dokumentā plašāk ir izvērsta sadaļa par klimata pārmaiņu ietekmi, tostarp par to ilgtermiņa ietekmi uz vispārējās valdības fiskālajiem rādītājiem, kas analizēta izmantojot Starptautiskā valūtas fonda īpašu, kvantitatīvā klimata risku novērtējuma rīku. Tāpat turpināts darbs pie sadaļas “Zaļais budžets”, precizējot metodoloģijas pamatprincipus un paplašinot marķēšanas tvērumu, tādā veidā marķēšanai pakļaujot visu valsts pamatbudžetu.

Fiskālo risku vispārējās vadības mērķis ir nodrošināt galveno fiskālo rādītāju – prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP), plānotās vispārējās valdības budžeta strukturālās un kopējās bilances, kā arī prognozēto valsts budžeta ieņēmumu – stabilitāti vidējā termiņā. Attiecīgi fiskālos riskus šīs sistēmas ietvaros definē kā potenciālus notikumus, kad fiskālie rādītāji novirzās no prognozētajām vērtībām.

FM sadarbībā ar valsts iestādēm veic identificēto risku fiskālās ietekmes un iestāšanās varbūtības novērtēšanu, kā arī tiek noteikti risku novēršanai vai mazināšanai nepieciešamie pasākumi. Ikgadēji analizējamie kvantificējamie un nekvantificējamie fiskālie riski ir valsts un pašvaldību galvojumi, valsts aizdevumi, riski labklājības nozarē un finanšu sektorā, iemaksas Eiropas Savienības (ES) budžetā, ES fondu programmu izdevumi, vispārējās valdības sektorā pieklasificēto kapitālsabiedrību saimnieciskās darbības fiskālie riski, tiesu spriedumi, kā arī virkne citu.

Fiskālo risku deklarācijas sagatavošana un fiskālo risku rezerves apjoma noteikšana ir neatņemama likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas sastāvdaļa, jo prioritāro pasākumu finansēšanai pieejamo fiskālo telpu nosaka, ņemot vērā Fiskālo risku deklarācijas ietvaros aprēķināto fiskālā nodrošinājuma rezerves apmēru. Attiecīgi Fiskālo risku deklarācija tiek sagatavota saskaņā ar FDL ik gadu, kad tiek uzsākts valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas process. Arī šogad tā atbilstoši FDL regulējumam tiks pievienota likumprojektam “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam”, iesniedzot likumprojektu Saeimā.