"Zemnieku saeima" aicina novirzīt valsts līdzekļus lietavu bojātās infrastruktūras atjaunošanai

Viņa atzīmēja, ka tikšanās laikā puses pārrunāja ilgstošo lietavu izraisīto krīzi lauksaimniecībā un iespējamos mehānismus, kas nozarei varētu palīdzēt pārdzīvot šo sezonu. Dzelzkalēja-Burmistre klāstīja, ka organizācijas aicinājušas pašvaldības neiekasēt soda naudas no lauksaimniekiem, kuriem būs grūtības nomaksāt nākamā ceturkšņa nekustamā īpašuma nodokli.

"Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētāja vietniece uzsvēra, ka lauksaimnieki gaida Eiropas Savienības (ES) atbalstu, jo šādās situācijās zaudējumus kompensē no krīzes fonda. Dzelzkalēja-Burmistre norādīja, ka valdībai ir jāstrādā pie tā, lai summa, ko aprēķinās Latvijas lauksaimniekiem, būtu pienācīgi liela.

Taujāta, vai jau patlaban ir zināms zaudējumu apmērs, "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētāja vietniece klāstīja, ka precīzāki dati būs zināmi oktobra vidū vai beigās, jo raža vēl ir jānovāc, jāapstrādā, jāpārdod un tikai tad varēs redzēt, kāda ir kopaina.

Runājot par iespējamo valsts atbalstu, Dzelzkalēja-Burmistre atzīmēja, ka valdība var papildu līdzfinansēt Eiropas aprēķināto naudu. Taču organizāciju ieskatā valsts resursi nekavējoties būtu jāiegulda, lai saremontētu sabojātos ceļus, meliorācijas sistēmas un caurtekas.

"Mēs noteikti prasīsim, lai valdība nākamgad atvēlētu lielus resursus meliorācijas sistēmas sakārtošanai un kopšanai, jo bez šīs sistēmas krīzes situācijas būs aizvien biežāk. Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem būtu jāinvestē tur, kur ir vissmagākā situācija ar infrastruktūru," sacīja "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājas vietniece.

Arī Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja Agita Hauka uzsvēra vajadzību sakopt meliorācijas sistēmas, citādi lauksaimniekus sagaidīs lielas problēmas. Viņasprāt, valstij ir jārīkojas un jācenšas šīs sistēmas sakārtot.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis uzsvēra, ka puses pārrunājušas arī nākamo ES daudzgadu budžetu, proti, būtu jānošķir finansējums kohēzijai un lauksaimniecībai. Tāpat pārrunāti ārkārtas apstākļi saistībā ar lauksaimniecības produkcijas tirdzniecību un eksportu.

Feldmanis klāstīja, ka arī šajā jomā netrūkst izaicinājumu, tostarp sakraut produkciju un nogādāt partneriem. Viņš piebilda, ka divas trešdaļas no saražotajiem graudiem tiek eksportētas.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis norādīja, ka ar prezidentu pārrunāti visi jautājumi, kas skar krīzes situāciju, tai skaitā apdrošināšanas sistēmas darbību. Viņš uzsvēra, ka katru gadu apdrošinātāji uzlabo savus piedāvājumus. Turklāt rudenī Zemkopības ministrijā (ZM) katru gadu notiek saruna ar Latvijas apdrošinātāju asociāciju un apdrošinātājiem.

"Sezonai noslēdzoties mēs nāksim kopā. Apdrošinātāju piedāvājumi kļūst labāki. Viņi dzird lauksaimnieku pretenzijas, ja kaut kas nedarbojas. Tā ir savstarpēja diskusija un saruna," teica Gūtmanis.

Viņš īpaši izcēla sarunas daļu, kas attiecās uz ES daudzgadu budžetu. Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētāja ieskatā tas ir būtisks Latvijai un Latvijas lauksaimniekiem. Viņš norādīja, ka pašreizējā Eiropas Komisijas (EK) piedāvājumā nav kohēzijas nošķiršanas no lauksaimniecības. Tikšanās laikā puses vienojušās turpināt savstarpēju saziņu.

Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, tikšanās laikā lauksaimnieku organizāciju pārstāvji izklāstīja informāciju par aktuālo situāciju nozarē, ņemot vērā lietavu postījumus un to sekas dažādās lauksaimniecības nozarēs. Tāpat tika pārrunātas iespējamās pārtikas cenu svārstības šī gada nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ.

Puses apsprieda EK priekšlikumu ES daudzgadu budžetam 2028.-2034.gadam un bija vienisprātis, ka ir nepieciešams īstenot koordinētu pieeju darbam pie Latvijas lauksaimnieku interešu pārstāvēšanas.

Jau vēstīts, ka valdība 5.augustā ārkārtas sēdē aptaujas kārtībā nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā līdz 4.novembrim, lai novērstu salnu, lietavu un plūdu izraisīto seku draudus.

Lauksaimnieki šogad līdz 4.augustam Lauku atbalsta dienestā (LAD) iesnieguši pieteikumus par lietavu un salnu postījumiem 72 893 hektāru platībā. Tostarp šī gada lielo lietavu un plūdu dēļ cietusī lauksaimniecības platība veido 69 918 hektārus, bet salnas postījušas lauksaimniecības platības 2975 hektāru apmērā. Tāpat būtisku lietavu rezultātā šogad lauksaimniecības zemes palikušas neapsētas 5825 hektāru platībā.

Dienestā skaidro, ka radušos zaudējumus patlaban vēl nav iespējams pilnībā novērtēt, tāpēc pieteikšanās par radītajiem postījumiem būs atvērta arī turpmāk, nenosakot konkrētu termiņu. Laikapstākļu radītos zaudējumus vēl nevar aprēķināt, jo pastāv iespēja, ka daļu uz postījumiem pieteikto, bet iesēto platību būs iespējams nokult un novākt.

Savukārt līdz 10.jūlijam dienesta provizoriski aprēķinātie zaudējumi lauksaimniecībā veidoja 63,886 miljonus eiro. Pēc platības visvairāk cietuši auzu, vasaras kviešu, ziemas kviešu un zirņu sējumi, kā arī ilggadīgie zālāji, zaudējumiem veidojot provizoriski 43,686 miljonus eiro.

Savukārt pavasara salnās cietuši 2107 hektāri augļkopības kultūraugu platību, visvairāk - ābeļu, bumbieru, krūmmelleņu, upeņu un smiltsērkšķu stādījumi, kopējiem provizoriskajiem zaudējumiem veidojot 20,200 miljonus eiro.

ZM akcentē, ka lauksaimnieki turpina iesniegt ziņojumus LAD, tāpēc bojāto platību un zaudējumu apmēri vēl palielināsies. Tāpat patiesie postījumu apjomi varētu būt daudz lielāki, jo ne visi lauksaimnieki aktīvi ziņo.

ZM ir iesniegusi Eiropas Komisijai aprēķinus par 2025.gada nelabvēlīgo klimatisko apstākļu radīto ietekmi lauksaimniekiem un aicinājusi rast iespēju no ES budžeta kompensēt cietušajiem Latvijas lauksaimniekiem zaudējumus, kas radušies nelabvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ.