Latvijas iedzīvotāji aizbrauc pelņas, nevis kredītu dēļ
Latvijas sabiedrība turpina sastapties ar vienu no, iespējams, būtiskākajiem demogrāfiskajiem izaicinājumiem – izceļošanu. Latvijas iedzīvotāji joprojām atstāj valsti dažādu iemeslu dēļ. Viņi aizbrauc mācīties, strādāt vai pie tuviniekiem, bieži vien bez konkrēta plāna atgriezties. Atbildēt uz to, kāpēc cilvēkam pamest vietu, kur dzimis un audzis, nav vienkārši. Tā nav tikai “labākas dzīves meklēšana”, kā tas bieži vien tiek vienkāršoti interpretēts.
AS “4finance” veiktā pētījuma dati liecina, ka visbiežāk minētie iemesli ir zems atalgojums un grūtības atrast piemērotu darbu Latvijā. Zemo atalgojumu kā galveno izbraukšanas iemeslu no Latvijas gandrīz 24% respondentu ir minējuši attiecībā uz sevi, savukārt nedaudz vairāk nekā 25% to norādījuši kā savu tuvinieku aizbraukšanas iemeslu. Veiktā pētījuma dati liecina, ka darba meklēšanas grūtības nereti kļūst par iemeslu, lai dotos prom no Latvijas. 13.84% tās minējuši, runājot par sevi, bet 20,06% - saistībā ar savu tuvinieku aizbraukšanu.
Lai gan finansiālā spriedze ir būtiska tēma daudzu aizbraucēju pieredzē, dati norāda, ka tieši kredītsaistības kā galveno izbraukšanas iemeslu min salīdzinoši neliels respondentu skaits. Runājot par savu personīgo pieredzi, 4,5% respondentu atzina, ka viņu aizbraukšanu ietekmējusi nespēja atmaksāt ātro kredītu. Nedaudz mazāk – 2,42% – minējuši grūtības segt bankas izsniegto kredītlīniju, bet 1,73% atzīmējuši nespēju atdot aizņēmumu ģimenes locekļiem vai paziņām. Runājot par savu tuvinieku izbraukšanas iemesliem, kredītsaistības nav bieži minēts faktors. Tikai 1,29% respondentu kā tuvinieku aizbraukšanas iemeslu minējuši ātro kredītu atmaksas problēmas, 2,29% – bankas kredītlīniju, un 1,43% – parādus tuviniekiem vai paziņām. Šie dati skaidri parāda, ka, lai gan kredītsaistības atsevišķos gadījumos var kļūt par spiedienu, kas veicina izbraukšanu, tās ne tuvu nav galvenais iemesls, kāpēc cilvēki lemj pamest Latviju.
Pētījuma dati norāda, ka starp cilvēkiem, kuri ir aizbraukuši no Latvijas, finansiālie apsvērumi ir cieši saistīti. Tie, kuri kā problēmu uzsver zemu atalgojumu kopā ar vāju sociālo aizsardzību un politisko nestabilitāti, biežāk saskaras ar grūtībām atmaksāt banku piešķirtās kredītlīnijas. Interesanti, ka tikai retos gadījumos cilvēki vienlaikus atzīmējuši gan ātro kredītu, gan bankas kredītlīnijas atmaksas grūtības. Respondentiem, kas runā par savu personīgo pieredzi, atbildes ietver virkni faktoru – grūtības atrast darbu, zems atalgojums, nesamērīgs nodokļu slogs un sarežģītā politiskā situācija valstī. Šiem iemesliem nereti pievienojas finansiālās problēmas – nespēja segt ātro kredītu vai bankas kredītlīnijas maksājumus.
Pētījuma dati liecina, ka arī cilvēku atbildēs, kur runāts par saviem aizbraukušajiem tuviniekiem izceļas cieša saikne starp valsts ekonomiskajiem apstākļiem un pieaugošajām finansiālajām grūtībām. Tiem, kuru tuviniekiem ir bijis sarežģīti atrast piemērotu darbu un kuri saņēmuši zemu atalgojumu, bieži vien parādās problēmas ar banku kredītlīniju atmaksu. Savukārt gadījumos, kad zemu atalgojumu pavada vāja sociālā aizsardzība un politiskā nestabilitāte, tiek norādītas ne tikai grūtības ar bankas kredītlīniju, bet arī nespēja atmaksāt parādus ģimenes locekļiem vai paziņām.
Visbiežāk minētā kombinācija raksturojot tuvinieku aizbraukšanas iemeslus, iekļauj grūtības atrast darbu, zemu atalgojumu, nesamērīgu nodokļu slogu un vāju sociālo aizsardzību. Šie apstākļi papildināti ar nespēju atmaksāt ātro kredītu vai bankas piešķirto kredītlīniju – skaidri norādot uz ilgstošu finansiālu nestabilitāti kā aizbraukšanas iemeslu.
Šajā kontekstā būtiski ir runāt arī par finanšu pratību – spēju pārvaldīt savus ienākumus, pieņemt apdomātus lēmumus un plānot nākotni. Tās nav tikai budžeta plānošanas tabulas. Tā ir domāšana, kas ļauj cilvēkam redzēt plašāku ainu, izvērtēt alternatīvas un nepakļauties īstermiņa spiedienam. Stiprinot finanšu izglītības līmeni sabiedrībā, var palīdzēt cilvēkiem ne tikai tikt galā ar ikdienas izaicinājumiem, bet arī mazināt viņu sajūtu, ka vienīgais ceļš uz cieņpilnu dzīvi ir ārpus Latvijas robežām.
“Tas mums, finanšu nozares pārstāvjiem, ir būtisks signāls: lielākā daļa cilvēku nevēlas aizbraukt, viņi vienkārši meklē iespējas dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi tepat – Latvijā. Tāpēc ir svarīgi turpināt veidot risinājumus, kas palīdz cilvēkiem stabilizēt savas finanses un veidot nākotni šeit, nevis ārvalstīs,” uzsver AS “4finance” Latvijas izpilddirektors Gvido Endlers
