Latvijas valūtas kantoros un bankās apsīkst darījumi ar krievu rubļiem
Latvijas bankās un valūtas maiņas kantoros darījumi ar Krievijas rubļiem apsīkst. Cilvēkiem vairs nav uzticības nemitīgi vērtību zaudējošajam rublim, neviens to vairs negrib pirkt un lielie krājēji no tiem jau paspējuši atbrīvoties. Šonedēļ viens eiro maksāja jau 100 rubļus.
Gada laikā rubļa vērtība pret eiro ir kritusies teju divas reizes. Ja gada sākumā valūtas maiņas kantoros par 50 rubļiem deva vienu eiro, tad tagad eiro maksā jau 100 rubļus.
Gada sākumā Eiropas Centrālās bankas (ECB) kurss liecināja, ka viens eiro maksā 45,28 Krievijas rubļus. Pašlaik ECB noteiktais kurss par vienu eiro ir virs 75 rubļiem. Ja 17. septembrī vienu eiro pielīdzināja 49,75 rubļiem, tad tagad jau 75,48 rubļiem. Tātad, četru mēnešu laikā rublis oficiāli devalvējies vismaz par 25%. Patiesībā tas ir rubļa vērtība ir samazinājusies vēl vairāk, pat uz pusi. Šonedēļ Krievijā valūtas maiņas punktos viena eiro vērtība pat pārsniedza 100 rubļus. Līdz ar to Krievijā sākusies masveida panika, cilvēki cenšas iztērēt savus rubļu krājumus un veikalus izpērk tukšus. Vai Latvijā arī cenšas atbrīvoties no Krievijas rubļiem? Kasjauns.lv aptaujāja Latvijas bankas.
„Rubļa kurss pašlaik ir ļoti neizprotams”
Valūtas maiņu kantoru un zelta pirkšanas – pārdošanas koncerna „Tavex” valdes loceklis Andris Arhipenko Kasjauns.lv teica: „Saistībā ar rubļa kursu pašlaik nekāda panika nav novērojama. Cilvēki, kuriem, iespējams, ir Krievijas rubļu krājumi, tos nesteidz pārdot. Nekādu īpašu aktivitāti šai ziņā nenovērojam Rubļa kurss pašlaik ir ļoti neizprotams un es tagad neņemšos dot padomus tiem, kuriem vēl ir saglabājušies rubļi. Jāteic, ka cilvēki, kuriem ir rubļi, jau ir piedzīvojuši būtisku rubļa vērtības kritumu un ievērojamus zaudējumus, gandrīz divtik. Runājot par rubļu pirkšanu, jāteic, ka daži pašlaik uzskata, ka pirkt rubli ir izdevīgi. Bet tādu nav daudz. Operācijas ar rubļiem „Tavex” valūtas maiņas punktos nav daudz”.
Arī bankā „Citadele” ir apsīkuši darījumi ar rubļiem. „Citadeles” Finanšu tirgus daļas vadītājs Jānis Bērziņš Kasjauns.lv teica:
„Bankā „Citadele” turpina apkalpot darījumus ar Krievijas rubļiem. Jāatzīmē, ka kopējais rubļu darījumu īpatsvars ir mazinājies, vairāk ir novērojami maza apjoma rubļu pirkšanas darījumi.
Pēc otrdien Krievijas rubļa tirgū novērotājām lielajām svārstībām, turpmākās kursa izmaiņas prognozēt ir ļoti problemātiski. Turpmākās rubļu kursa tendences lielā mērā būs atkarīgas no Krievijas iedzīvotāju un investoru uzticības vai tieši pretēji neuzticības šai valūtai, kā arī Krievijas centrālās bankas monetārās politikas”.
„Nav lielu izredžu ieraudzīt būtisku rubļa vērtības pieaugšanu”
Savukārt SEB bankas Finanšu tirgus pakalpojumu vadītājs Andris Lāriņš Kasjauns.lv teica:
„Rubļu darījumi kopējo valūtas maiņas darījumu apjomā SEB bankā ieņem salīdzinoši nelielu daļu un pēdējās dienās mēs nenovērojam būtiskas izmaiņas aktivitātēs. Domāju, ka pēc pavasara notikumiem, kad eiro cena pirmo reizi pārkāpa 50 rubļu atzīmi, tie, kuriem ir rubļu konti, centās bez vajadzības rubļus kontā neglabāt. Liela daļa mūsu klientu darījumos ar Krieviju izvēlas dolārus vai eiro.
Mūsu klientu vidū ir gan rubļu pircēji, gan pārdevēji. Pārdevēju pēdējos pāris mēnešos ir palicis nedaudz mazāk, jo ir samazinājušās Latvijas uzņēmumu eksporta aktivitātes Krievijā.
Rubļi ir nepieciešami importētājiem, kamēr vien preces vai pakalpojuma pārdevējs ir gatavs saņemt rubļus (pēc pēdējo dienu dramatiskajām cenu svārstībām, iespējams, ne visi Krievijā vēlēsies saņemt rubļus). Lielais rubļa vērtības kritums uzlabo importētāju pozīcijas un Latvijā vērojams koksnes, augus valsts izstrādājumu un ādas izstrādājumu importa pieaugums.
Neiesakām nodarboties ar spekulācijām valūtu tirgū, jo šis ir augsta riska tirgus. Turēt krājumā valūtu, kuru nav plānots izmantot patēriņā ir riskanti. Kaut ko ieteikt tik kritiskā brīdī ir ļoti grūti, jo šobrīd nav zināms kādus pasākumus vēl veiks Krievijas Centrālā banka un valdība, lai situāciju stabilizētu. Ja situāciju neizdosies uzlabot, tad rubļa vērtība vēl var pazemināties un tas radīs papildus zaudējumus, bet, ja pasākumi būs sekmīgi, ir izredzes kaut daļu zaudējumu atgūt. Ņemot vērā Krievijas ekonomikas situāciju - augsta inflācija, augstas procentu likmes, zema naftas cena, sankcijas - šobrīd nav lielu izredžu ieraudzīt būtisku rubļa vērtības pieaugšanu”.
„Kaitējums Krievijas ekonomikai jau ir nodarīts”
Toties „Nordea” bankas ekonomikas eksperts Gints Belēvičs Kasjauns.lv norādīja:
„Nekāda būtiska aktivitātes izmaiņa rubļu tirgū Latvijā nav novērota. Tā kā bankas klientu pamata bizness nav spekulācijas valūtas tirgū, tad klienti turpina veikt rubļu konvertācijas saskaņā ar savām biznesa vajadzībām gan pērkot, gan pārdodot rubļus.
Kas attiecas uz pašu Krievijas tirgu, lai gan teorētiski Krievijai šobrīd ir vairāki monetāri instrumenti, kas varētu mazināt rubļa vērtības samazināšanos, praksē reāli darbotos tikai politiska apņemšanās un rīcība mazināt spriedzi Ukrainā. Otrs nosacījums Krievijas rubļa vērtības kāpumam būtu naftas cenas pieaugums pasaules tirgos.
Procentu likmes būtiska celšana neradīja vēlamo efektu – tieši pretēji, tirgū sākās panika un otrdienā uz brīdi rubļa kurss pret eiro sasniedza fundamentāli 100 rubļu atzīmi. Arī intervences valūtu tirgū no Krievijas Centrālās bankas puses, uzpērkot rubļus vairāku miljardu dolāru apmērā, nav nesušas vēlamo rezultātu. Rublis ir turpinājis krist, savukārt Krievijas valūtas rezerves ir mazinājušās. Ņemot vērā, ka Rietumu sankcijas, visticamāk tuvākā gada laikā netiks atceltas, Krievijai šīs rezerves būs nepieciešamas citiem mērķiem. Tas gan nenozīmē, ka Krievijas Centrālā banka vairs neveiks intervences valūtu tirgū. Visticamāk, tās turpināsies pēc pašreizējā „neprognozējamā” scenārija.
Papildu tam Krievijas Centrālā banka var veikt pasākumus, lai vēl vairāk samazinātu rubļu likviditāti vietējā tirgū, tādējādi radot situāciju, kurā rodas papildus pieprasījums pēc rubļiem, uzlabojot rubļa kursu. Tomēr jau šobrīd rubļu daudzums tirgū ir tikai mazliet virs līmeņa, kas nepieciešams normālai banku sistēmas funkcionēšanai.
Lai kontrolētu no grožiem izgājušo situāciju, Krievija varētu ieviest kapitāla kontroles pasākumus, ierobežojot rubļu maksājumus uz ārvalstīm un valūtas maiņas darījumus. Šobrīd gan Krievijas centrālā banka ir pret šādu soli, taču ņemot vērā, ka galavārds pieder Putina administrācijai, šāds scenārijs ir visnotaļ reāls.
Jau tagad rubļa vērtības kritums ir kritisks Krievijas ekonomikai, taču tas var turpināt krist vēl zemāk. Kaitējums Krievijas ekonomikai jau ir nodarīts, un šobrīd vairs nav tik svarīgi, pie kādiem līmeņiem rubļa kurss nostabilizēsies”.
Elmārs Barkāns/Foto: All Over Press
