Mājokļi Latvijā ir vieni no nekvalitatīvākajiem Eiropas Savienībā, bet to cenas pieaug. Kāpēc tā?
Aptuveni 40% no Latvijas dzīvojamā fonda vērojama pārapdzīvotība. Tikmēr dzīvokļu un privātmāju tirgus gan galvaspilsētā, gan Latvijā kopumā stagnē - vai ir iespējams to kaut kā aktivizēt?
Par to īpašā forumā februāra vidū sprieda pilsētbūvnieki, arhitekti, būvnieki, uzņēmēji un finanšu industrijas pārstāvji. Forums "Dzīvojamās vides kvalitāte un mājokļu pieejamība pilsētu klimatiskajai neitralitātei un konkurētspējai. Skats uz nākotni un iespējamiem scenārijiem" notika Rīgas tehniskās universitātes arhitektūras un dizaina fakultātē, informē "Latvijas Avīze".
Pētījumi liecina, ka morāli un fiziski novecojušos dzīvokļos, nereti pārapdzīvotos, kuros ir tikai divu kvadrātmetru liela tualete un astoņus kvadrātmetrus liela virtuve. pagalmos nav kur novietot velosipēdu, bieži vien mājas bez liftiem. Turklāt vairāk nekā 10% iedzīvotāju joprojām iztiek ar sauso tualeti un dzīvo dzīvoklī vai mājā bez dušas vai vannas. 2021. gada sākumā Latvijā tradicionālo mājokļu vidējā platība uz vienu iedzīvotāju Rīgā bija 28,35 kvadrātmetri. Vislielākā platība uz iedzīvotāju - 39,8 kvadrātmetri - bija galvaspilsētas priekšpilsētās.
Jau kopš 2014. gada Latvija, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, stipri atpaliek jaunu mājokļu būvniecībā, par ko liecina arī ES zemākais izsniegto būvatļauju apjoms. Lai arī mājokļi Latvijā statistikas ziņā ir vieni no nekvalitatīvākajiem ES, tas nav traucējis pēdējos gados mājokļu cenām pieaugt straujāk nekā vidēji Eiropā.
Kā amortizācija mājokļu krīzēs var noderēt plašs sociālo un īres mājokļu fonds. Tomēr Latvijā ir ļoti maz sociālo mājokļu. Piemēram, Zviedrijā, Stokholmā, to daļa ir aptuveni desmit reizes augstāka. Tāpat Latvijā, salīdzinot ar pārējo Eiropu, ir ļoti neliels dzīvokļu īrnieku mājsaimniecību skaits. Tam par iemeslu varētu būt brīva pašvaldības dzīvokļu fonda trūkums un augstā īres maksa salīdzinājumā ar atalgojumu privātajā sektorā. Jaunu īres dzīvokļu būvniecība varētu būt piemērots veids, kā jaunajiem speciālistiem nodrošināt mūsdienīgu mājokli pilsētvidē.
Iemesli mājokļu tirgus stagnācijai ir vairāki. Vispirms jāmin zemie iedzīvotāju ienākumi, kas Latviju gadiem nostāda zemākajās pozīcijās starp ES valstīm. Zemi ienākumi nozīmē mazākas izredzes saņemt kredītu un jaunu dzīvokli. Rīga savukārt būvniecību aplika ar vērā ņemamu birokrātijas slogu, rezultātā samazinājās arī vēlme tur investēt. "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns norāda, ka patlaban ar attīstītāju projektiem Rīgā ir pagrūti.
