Katru trešo jaunieti Latvijā satrauc dzīves dārdzības pieaugums
foto: Shutterstock
Jaunieši uzskata, ka cenu pieauguma problēmas risināšanai vajadzētu būt galvenajai prioritātei visā Eiropā.
Bizness un ekonomika

Katru trešo jaunieti Latvijā satrauc dzīves dārdzības pieaugums

Viktorija Popova

Jauns.lv/LETA

0

Dzīves dārdzības pieaugums Latvijā uztrauc 33% jauniešus vecumā no 16 līdz 30 gadiem, kamēr vidēji Eiropas Savienībā par to nobažījušies 40% jauniešu, liecina Eirobarometra jaunatnes aptaujas rezultāti.

Kā informē Eiropas Parlamenta preses sekretāre Kristīne Liepiņa, jaunieši uzskata, ka cenu pieauguma problēmas risināšanai vajadzētu būt galvenajai prioritātei visā Eiropā.

Trešdaļa respondentu uzskata, ka Eiropas Savienībā (ES) nākamajos piecos gados būtu jāpievērš uzmanība vides un klimata pārmaiņu jautājumiem, savukārt 31% jauniešu uzskata, ka prioritātei jābūt ekonomiskajai situācijai un darbvietu radīšanai. Vides un klimata jautājumi satrauc 23% aptaujāto Latvijā un 33% visā ES.

29% jauniešu vēlas, lai ES par prioritāti noteiktu sociālo aizsardzību, labklājību un piekļuvi veselības aprūpei. Vēl kā svarīgas ES prioritātes jauniešu ieskatā tika pieminēta izglītība un apmācība (27%), mājokļi (23%) un ES aizsardzība un drošība (21%).

Par drošību un aizsardzību vairāk nobažījušies ir jaunieši no ES dalībvalstīm Austrumeiropā. Eiropas aizsardzība dara īpaši bažīgus jauniešus Čehijā (36%), Polijā (33%) un Igaunijā (32%).

Sociālie mediji ir galvenais informācijas ieguves avots par politiskiem un sociāliem jautājumiem 42% jauniešu, biežāk jaunākajiem aptaujas dalībniekiem vecumā no 16 līdz 18 gadiem. Savukārt televīzija ir galvenais informācijas ieguves avots 39% respondentu, galvenokārt vecumā no 25 līdz 30 gadiem. Šī vecuma grupa arī biežāk izmanto tiešsaistes ziņu platformas un radio, salīdzinot ar jauniešiem 16 līdz 18 gadu vecuma grupā.

Televīzija joprojām tiek minēta kā galvenais informācijas ieguves avots jauniešiem Portugālē (53%), Itālijā (52%), Slovēnijā (45%) un Francijā (43%). Tiešsaistes preses un ziņu platformas un radio ir informācijas avoti 26% jaunāko aptaujas dalībnieku un 16% vecākajā grupā.

42% respondentu uzskata, ka sociālie mediji ir galvenais ziņu avots politiskos un sociālos jautājumos. Latvijā 43% jauniešu kā galveno ziņu ieguves avotu izmanto sociālos medijus, kam seko tiešsaistes prese vai ziņu platformas (30%) un televīzija (24%).

Jaunieši ziņu ieguvei visvairāk izmanto "Instagram" un "TikTok" platformas. ES jauniešu vidū populārākā platforma politisko un sociālo ziņu iegūšanai ir "Instagram" - to izmanto 47% aptaujāto, savukārt Latvijā šis rādītājs ir 35%. Otrajā vietā ES jauniešu vidū ir "TikTok" (39%), ko Latvijā izmanto 36% jauniešu. Platformu "X" jeb tviteri kā informācijas avotu izmanto 21% jauniešu ES un 24% Latvijā. "YouTube" kā galveno ziņu avotu norādīja 36% Latvijas jauniešu (ES - 37%), savukārt "Facebook" - 43% jauniešu Latvijā, kamēr ES vidēji 27%.

76% jauniešu uzskata, ka pēdējo septiņu dienu laikā ir saskārušies ar dezinformāciju, un 70% ir pārliecināti, ka spēj to atpazīt.

Latvijā 42% aptaujāto jauniešu norādīja, ka ar dezinformāciju un viltus ziņām sastapušies bieži vai ļoti bieži, bet 30% jauniešu - dažreiz.

Eirobarometra jaunatnes apsekojumā no 2024.gada 25.septembra līdz 3.oktobrim piedalījās visas 27 ES dalībvalstīs. Izmantojot tiešsaistes paneļus, datorizētās tīmekļa intervijas (CAWI) kopumā tika aptaujāti 25 863 jaunieši vecumā no 16 līdz 30 gadiem. Rezultāti tika svērti atbilstoši šīs vecuma grupas īpatsvaram katrā ES valstī.