No veikalu plauktiem pazudusi Liepājas kafija. Vai uz visiem laikiem?
foto: Aigars Prūsis
Liepājas kafijas vēsture aizsākās 1972. gadā.

No veikalu plauktiem pazudusi Liepājas kafija. Vai uz visiem laikiem?

Māris Puķītis

Jauns.lv

Dace Ezera

Jauns.lv

No veikalu plauktiem pazudusi gadu desmitiem ilgi iecienītā Liepājas šķīstošā kafija, sūdzas “Kas Jauns Avīzes” lasītāji. Aizdomas ir, ka uz neatgriešanos, zvanot uz uzņēmumu, klausuli neviens neceļ. Iemesls ir kafijas pupiņu cenu kāpums, kas ietekmē visu nozari.

Liepājas domes Ekonomikas un stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītājs Arnis Vītols “Kas Jauns Avīzei” apstiprina, ka fabrika pārtraukusi ražošanu, piebilstot, ka uzņēmuma pārstāvji šobrīd no komentāriem atturas.

Pupiņas kļuva par dārgu

Zināms vienīgi, ka jau jūlijā uzņēmuma valdes loceklis Romans Pasternaks pauda, ka ražošana pārtraukta uz laiku, jo gada laikā cena par kilogramu zaļo kafijas pupiņu pieaugusi par 100 procentiem.

Pircēju zvanus saņem arī tirgotāji. “Rimi Latvia” sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite “Kas Jauns Avīzei” teic: “”Rimi” vienmēr atbalsta vietējos ražotājus, arī “Liepājas kafijas fabrika” bija viens no tiem, ar kuru mums bija ilga un laba sadarbība. Tāpēc bijām pārsteigti par uzņēmuma lēmumu tik pēkšņi pārtraukt ražošanu. Liepājas kafija ilgus gadus bijusi viena no iecienītākajām un pirktākajam “Rimi” tīklā.”

Bite atzīst: “Kā liecina tirgus tendences pasaulē, kopš šā gada sākuma novāktās kafijas cena palielinājusies par apmēram 70 procentiem. Šo straujo pieaugumu, visticamāk, ir pamanījuši arī patērētāji. Kā liecina ekspertu prognozes, lielākās cenu svārstības vēl tikai gaidāmas.”

Arī “Maxima Latvija” tīklā “Liepājas kafijas fabrika” bija viens no senākajiem un pircēju iecienītajiem sadarbības partneriem. “Tāpēc arī paši esam apbēdināti, ka šobrīd nevaram nodrošināt šo produkciju saviem klientiem. Arī ārpus Latvijas robežām novērojams kafijas ražošanas samazinājums, kas saistīts ar sliktu ražu atsevišķos audzēšanas reģionos. Vairāki kafijas pupiņu lauksaimnieki ir pat izvēlējušies pārslēgties uz citu kultūru audzēšanu, samazinot kafijas piegādi,” stāsta “Maxima Latvija” komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.

foto: Aigars Prūsis
Uzņēmums varēja mēnesī saražot līdz 50 tonnām šķīstošās kafijas.
Uzņēmums varēja mēnesī saražot līdz 50 tonnām šķīstošās kafijas.

Pārpirka ukraiņi

Liepājas kafijas vēsture aizsākās 1972. gadā, kad Liepājas cukurfabrikas paspārnē izveidoja ražotni, bet vēlāk tapa patstāvīgs uzņēmums. Šķīstošās kafijas ražošanas tehnoloģija bija pārņemta no vāciešiem, daudzas iekārtas turpināja kalpot arī mūsdienās.

Fabriku 2013. gada septembrī no SIA “Dikk” iegādājās Ukrainas un Lielbritānijas kopuzņēmums “Aktīvu pārvaldīšanas kompānijas Rietumu investīciju grupa”, darījuma summa netika atklāta.

Kopš 2016. gada ražotne piederēja Ļvivā reģistrētam Ukrainas–Anglijas kopuzņēmumam SIA “Galka LTD”, no 2018. gada arī Nīderlandē reģistrētajam “Nedinvestment B.V.” Patiesā labuma guvēji bija Ukrainas pilsoņi Jurijs Dubovojs, Volodimirs Pasternaks un Jaroslavs Volinets. 2021. gadā uzņēmums strādājis ar 1 205 271 eiro apgrozījumu, taču bijuši zaudējumi 19 380 eiro apmērā.

Ražotne bija unikāla

Vēl 2022. gadā uzņēmuma vadība sarīkoja ekskursiju žurnālistiem.  “Latvijai ir paveicies, jo šī ir unikāla ražotne, nekur citur ne Skandināvijā, ne Baltijas valstīs šķīstošās kafijas ražotņu nav,” toreiz stāstīja pārdošanas vadītājs Mihails Burešs. “Tehnoloģija ir diezgan sarežģīta, dārga un unikāla – mēs izmantojam šķīstošās kafijas torni, un kafija tiek ražota vakuumā.”

foto: Shutterstock
Brazīlijas zemnieki novāc kafijas ražu. Pēdējā gada laikā cena kāpusi līdz pat divām reizēm.
Brazīlijas zemnieki novāc kafijas ražu. Pēdējā gada laikā cena kāpusi līdz pat divām reizēm.

Pupiņas uzņēmums iepirka galvenokārt Brazīlijā, arī citās Dienvidamerikas valstīs, Indijā un citur. Mēnesī saražoja 50 tonnas šķīstošās kafijas un vairāk nekā 200 tonnas grauzdētās un maltās kafijas, eksports bija uz Lielbritāniju, Poliju, Lietuvu, Igauniju. Līdz ar uzņēmuma slēgšanu darbu zaudējuši apmēram 25 strādājošie.

Slikta raža un jaunas prasības

Kafijas cenas par puskilogramu veikalos, kā liecina novērojumi, gada laikā pieaugušas no 4,50 līdz 5,50 eiro līdz pat 11 eiro, ja bez atlaides. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajiem datiem, novembrī Latvijā vidējās mazumtirdzniecības cena par kilogramu maltās kafijas bija 18,73 eiro, pirms gada 17,98 eiro, bet 2019. gada novembrī – 11,45 eiro.

Kafijas pupiņu cena ražotājiem kāpusi līdz pat divām reizēm, jo Brazīlijā gan sausuma, gan lietavu dēļ būtiski sarukusi “Arabica” raža. Šīs šķirnes pupiņu biržas cena 10. decembrī nesen sasniedza vēsturisku rekordu – 3,18 eiro par mārciņu (apmēram 450 gramu), gada laikā kāpums bijis par 80 procentiem. Lētākās “Robusta” kafijas cena sasniedza rekordu septembrī.

Cenu var turpināt celt arī Eiropas Savienības jaunie noteikumi, kas vērsti pret mežu izciršanu un stāsies spēkā 2025. gadā. Šīs prasības draud izslēgt no Eiropas kafijas tirgus Etiopijas audzētājus, kas nespēs sniegt satelītu datus un ģeogrāfiskās koordinātas, lai pierādītu, ka nav kaitējuši mežam.

foto: Shutterstock
Kafijas cena visā pasaulē turpina kāpt.
Kafijas cena visā pasaulē turpina kāpt.

Dārgāk nekā Vācijā

Decembra vidū “Rimi” puskilograms “Jacobs Krönung” maltās kafijas maksāja 10,79 eiro, “Merrild” – 10,49 eiro. Tāda pati cena par šādu “Jacobs Krönung” bija “Maxima”, “Merrild” –10,99 eiro, ar “Paldies” karti – 7,29 eiro. 

Jāpiebilst arī, ka Latvija ir viena no retajām Eiropas Savienības valstīm, kas kafijai piemēro akcīzes nodokli – gluži kā alkoholam un cigaretēm. Patlaban par kilogramu kafijas – 1,42 eiro. Iniciatīvu portālā “Mana balss” par akcīzes atcelšanu kafijai gada laikā savākts ap 4200 parakstu.

Kafijas akcīzes nodoklis vēl ir Vācijā, Beļģijā, Dānijā, Rumānijā un Horvātijā, lielāka likme nekā Latvijā ir tikai Vācijā – 2,19 eiro par kilogramu grauzdētās kafijas un 4,78 eiro par šķīstošo. Tajā pašā laikā veikalos “Aldi” Vācijā jau pieminēto “Jacobs Krönung” puskilogramu var nopirkt par 7,99 eiro – augstāks nodoklis, bet cena ir zemāka.